fbpx

Kā cilvēki mārketinga, reklāmu vai kādu citu ārēju apstākļu un personības rakstura iezīmju dēļ sevi labprātīgi pakļauj tādām ķirurģiskām manipulācijām kā botoksa injekcijas, tāpat arī organizācijas katru gadu ar zināmu regularitāti pakļauj sevi šādām “injekcijām”.

Ar šīm injekcijām es saprotu apmācības, treniņus, iesaistes un apmierinātības pētījumus, koučingus un citas aktivitātes un tendences treniņu un biznesa konsultāciju sfērā. Spilgts piemērs ir ikgadējās novērtējuma pārrunas, kas bieži no vadītāja puses tiek veiktas formāli, jo viņi neredz tām jēgu. Turklāt, lielākoties, tās nesasaucas ar darbinieka tiešajiem mērķiem un neietekmē sasniedzamos rezultātus. “Sausais atlikums” pēc ikgadējām novērtējuma pārrunām – katru gadu personāla departamentam ir gandrīz vienas un tās pašas vajadzības, problēmas un izaicinājumi.

Kas notiek tālāk? Uzņēmums gadu no gada cīnās ar vienām un tām pašām problēmām un izaicinājumiem. Ir organizācijas, kas šīs “botulīna injekcijas” veic katru gadu par vienu un to pašu tēmu. Un, kāds ir rezultāts? Pirmajā mirklī kaut kas notiek, tad pēc vidēji 2 – 6 nedēļām viss atgriežas vecajās sliedēs, ja vien nav kļuvis sliktāk.

Kad pēc treniņiem jautā dalībniekiem, ko vērtīgu viņi ieguvuši, atbildes vai nu nav vispār vai arī: bija forši, bija pusdienas, foršs moderators, labi pavadījām laiku. Vai šis ir tas rezultāts, ko sagaida organizācijas? To, ka viņi maksā par darbinieku izklaidi?

Es pieļauju, ka liela daļa tāpēc izvēlas neveikt treniņus. Uzdodot nākamo jautājumu par to, kas ir mainījies pēc treniņa, klasiskā atbilde no dalībniekiem – nu, īsti jau nekas nav mainījies.

Kāpēc tā ir? Kāpēc, ik gadu veicot šīs “botulīna injekcijas”, un, pat mainot piegādātājus, rezultāts nav tāds, kādu gribas? Teorētiski to var labi izskaidrot ar Kirkpatrika (The Kirkpatrick Model) palīdzību.

Bet piedāvāju palūkoties uz šo procesu no citas puses. Ko mēs ar botulīna injekciju palīdzību gribam slēpt vai ko mēs gribam padarīt skaistāku? Vai mēs mēģinām novērst cēloņus vai arī veikt kosmētisko remontu un cīnīties ar sekām? Mēs gribam izskatīties skaisti, bet nevēlamies smagi piepūlēties. Rezultātā uzņēmums kļūst atkarīgs no šīm injekcijām, kas nenoved ne pie kāda noturīga rezultāta, bet, kā rāda pieredze, ilgtermiņā nodara lielu kaitējumu uzņēmuma “veselībai”.

Es uzskatu, ka bieži nemaz netiek “ārstētas” īstās problēmas un izaicinājumi, jo “dakteris”, nevis piemeklē risinājumu organizācijas vajadzībām, bet tieši otrādi – no sākuma izraksta recepti un tad mēģina pārliecināt, ka organizācijai ir tieši šis “defekts”, kas jāuzlabo.

Piedāvāju uzskatāmā veidā salīdzināt šīs divas situācijas un paredzamo notikumu gaitu. Par piemēru ņemšu profesionālu ārstu, kas vēlas jūs izārstēt, un zāļu pārdevēju, kas grib pārdot pēc iespējas vairāk medikamentu:

Lūk, arī noslēpums, kādēļ organizācijām tomēr nevajadzētu savu skaistumu pucēt tikai ārēji ar “botulīna injekciju” palīdzību, bet gan strādāt ar iemesliem, kas ir pamatā šādai vēlmei.

Lai cik pārdomāts un labs būtu treniņš vai tā vadītājs, nozīmīgas pārmaiņas nesagaidīt, ja sagatavošanās procesā ir izlaists posms, kurā diagnosticē problēmas patiesos cēloņus.

Jo “zāļu pārdevēja” gadījumā netiek risināti cēloņi, bet gan strādāts ar sekām vai pat vēl sliktāk – mākslīgi radītām problēmām.
Lai atrastu patiesos “slimību” cēloņus, reizēm jāskatās plašāk, vairāk jāanalizē sevi. Jāņem vērā gan, ka tas mēdz būt arī sāpīgs un nepatīkams process, jo rezultāts ne vienmēr ir balts un pūkains.

Jebkurā gadījumā izvēle par tālāko vienmēr paliek organizācijas ziņā:

  • Nodarboties ar pašārstēšanos un rēķināties, ka rezultātā situācija var vēl vairāk pasliktināties;
  • Iegādāties “botulīna injekcijas”, atgūt ārējo skaistumu, bet pievērt acis uz patiesajiem cēloņiem;
  • Vai izvēlēties profesionāla ārsta pakalpojumus un izārstēt slimību.

Novēlu vienmēr izvēlēties jums piemērotāko ceļu, kas vedīs uz panākumiem!

Raksta autors: Oskars Cekuls