Ikvienam vadītājam ir nepieciešams zināt, kā atšķiras uzdevumi no mērķiem. Problēma ir tā, ka vadītāji šīs būtiskās, tomēr savstarpēji atšķirīgās lietas nenošķir un jauc vienā katlā, kas rada ne tikai apjukumu darbiniekos, bet arī konvertējas sliktākos rezultātos.

Kas ir uzdevumi?

Darbinieki ik dienu no saviem vadītājiem saņem veicamos uzdevumus, lai darbi virzītos uz priekšu. Uzdevums ir operatīvās darbības līmeņa termins.

Uzdevumi atbild uz jautājumu: KAS ir jāizdara.

Kad uzdevums ir paveikts, tos var izvērtēt: vai nu pēc to izpildes, ir izdarīts / nav izdarīts, vai nu kvalitatīviem / kvantitatīviem kritērijiem, kas bijuši iepriekš noteikti.

Vadīšana caur uzdevumiem

Tomēr, ja padomā, ar uzdevumu došanu vien nepietiek. Darbiniekiem, kas tiek vadīti tikai caur uzdevumiem (“izdari šo, pēc tam to”), trūkst izpratnes par notiekošo, un tad ir iespējams, ka viņi veic savu darbu neefektīvi un pat pavirši.

Lai šādu situāciju raksturotu, talkā nāk sena anekdote. Uz ielas strādā 2 strādnieki, viens rok bedri, un otrs to uzreiz aizrok ciet. Viņiem pienāk klāt kāds vīrs un jautā: “Ko jūs te darāt?” Viņi atbild: “Es esmu viens darbinieks, un viņš ir otrs darbinieks. Mūsu kolēģis ir slims, viņam bija bedrē jāiestāda koks.”

Vadot darbiniekus caur uzdevumiem, mēs ātri vien varam nonākt pie situācijas, kad darbinieki strādā neefektīvi. Respektīvi, katrs cilvēks zina savu uzdevumu un, daudz nedomājot, to arī dara. Taču tā kā darbinieks nezina uzdevuma mērķi, viņš ļaunu nedomājot var izlaist mums pašsaprotamas darba detaļas.

Kas ir mērķis?

Mērķis tāpat kā uzdevums ir operatīvās darbības līmeņa termins.

Mērķis ir atbilde uz jautājumu: “Kāpēc mēs veicam šo uzdevumu?”.

Katram uzdevumam ir savs iemesls. Tikai caur šo kāpēc var saprast, ko mēs kā uzņēmums ar ikdienas darbošanos vēlamies sasniegt. Izstāstot darbiniekiem mērķi, var uzlabot darbinieku efektivitāti, sniedzot viņiem brīvību pieņemt lēmumus un pilnvaras rīkoties, līdz ar ko arī pārliecināti sasniegt rezultātus.

Arī mērķus, tāpat kā uzdevumus, ir svarīgi mērīt, lai zinātu, vai tie ir sasniegti. Arī mērķi ir svarīgi uzstādīt jau sākumā, lai pēc visu atbilstošo uzdevumu izpildes varētu veikt mērījumus un izvērtētu, cik lielā mērā cerētais un plānotais mērķis sasniegts. Vai ir gūta plānotā peļņa, sasniegts plānotais apgrozījums vai citi svarīgi rādītāji? Vai ir uzlabojies darbs ar klientiem? Šie ir skaidri izmērāmu mērķu piemēri, ko sasniegt kādā konkrētā laika periodā.

Kā pa miglu jeb caur uzdevumiem vien

Ja Tev ir gadījies braukt cauri biezai miglai, tad zini, ka braukšanas ātrums šādos apstākļos ir neliels. Analoģiska ir darbošanās caur uzdevumiem: tas ir kā braukt cauri biezai miglai un nespēt paātrināt braukšanas ātrumu.

Migla ierobežo, nav brīvības sajūtas, nav zināms, kurp ved ceļš.

Padomā, kā mainītos brauciens, ja miglas nebūtu? Darbinieku vadīšana caur mērķi, nevis uzdevumiem nozīmē dot brīvību un iespēju savā darbības līmenī virzīties uz priekšu straujāk un pašiem pieņemt lēmumus. Tā ir ne vien atslēga uz sasniegumiem un efektivitāti, bet arī darbiniekiem, kas patstāvīgi un neatkarīgi spēj virzīt uz priekšu kopējo darbu.

Raksta autors: Mārtiņš Martinsons