fbpx

Ieklausoties šodienas vadītājos, dzirdu, ka viņu galvenās raizes ir: par daudz darba un par maz laika. Ja Jūs vienu dienu “ēnotu” savu vadītāju vai sevi, noteikti konstatētu, ka esat “ēna” ļoti aizņemtam cilvēkam: nav viens ugunsgrēks nodzēsts, jau jāsteidz dzēst nākamais, pēc tam kalendārs paziņo par sapulci, un tad par nākamo, tam visam pa vidu atbildes uz zvaniem un neskaitāmiem e-pastiem. Diena sākas agri, beidzas vēlu, un darbu plūsma nebeidz beigties.

Harvard Business Review pētījums atklāj diezgan nepatīkamu ainu. 90% vadītāju izšķiež laiku “aktīvā bezdarbībā” jeb veicot dažādas aktivitātes, kas nesniedz vērtību ne komandai, ne uzņēmumam. Citiem vārdiem, vien 10% vadītāju darbā mērķtiecīgi nododas jēgpilnām aktivitātēm, paredzot laiku arī pašanalīzei.

Es piedāvāju palūkoties uz divām īpašībām, kuras nepieciešams līdzsvarot, lai vadītājs uzlabotu savu efektivitāti.

Šīs divas īpašības ir fokuss un enerģija.

Vadītājs, kuram piemīt tikai viena no tām, vai nu ļoti labi zina, kas ir jādara, bet pašam trūkst spēka paveikt darbus, un arī komandu neizdodas iedvesmot to darīt, vai nu strādā tiešām enerģiski, galvu nepacēlis, nepamanot, ka aina apkārt ir mainījusies, un nekas lietderīgs īsti nav paveikts.

Fokuss

Vadītāji, kuriem trūkst fokuss, steidz ķert un izdarīt visu, ko var iespēt, jo viss šķiet svarīgs un vajadzīgs. Ar šādu steidzamības sajūtu tiek burtiski iesvārstīta apkārtējā darba vide, un tādējādi it kā bez ļauna nodoma tiek ietekmēta arī komanda. Rezultāts šādai rīcībai – visi ir aizņemti, visi ir pārstrādājušies. Cilvēki cenšas izpildīt plānu, sasniegt rādītājus. Un nav izslēgts, ka viņi sasniedz rezultātu. Tomēr nogurums neļauj izbaudīt sasniegto. Tas traucē uzlādēties jaunam darba cēlienam.

Ko darīt?

Pamēģini nedaudz apstāties šajā skrējienā un aizdomājies: “Kas ir galvenais? Kas ir mūsu prioritātes?” Ja ir grūti identificēt to, ka pēdējā nedēļa, mēnesis, ceturksnis pavadīts aktīvās bezdarbības periodā, pārdomā: “Vai visas tās darbības, kuras es veicu šodien, pievienoja vērtību mūsu uzņēmumam vai komandai tiešā vai netiešā veidā?” Godīgas atbildes sev atklās vairāk par situāciju.

Enerģija

Vadītājam, kuram trūkst enerģijas, ir grūti strādāt aizrautīgi un pavilkt līdzi arī savu komandu. Viņš, iespējams, zina, kas ir būtiski, bet viņam trūkst spēka to nokomunicēt ar savu komandu, lai tas tiktu paveikts. Rezultāts šai rīcībai, līdzīgi kā iepriekš, ir noguruši cilvēki, tādēļ, ka trūkst patiesas aizrautības, enerģijas komandā, trūkst mērķtiecīga apņēmība tiekties uz prioritātēm un rezultātiem, kam ir nozīme.

Ko darīt?

Gan pirmajā, gan otrajā gadījumā es aicinu katru vadītāju nedaudz apstāties, pārdomāt situāciju un uzdot sev jautājumu:

Kura ir tā viena lieta, ko varu ieviest es un mana komanda, lai mainītu to, cik efektīvi esam mēs un tātad arī mūsu uzņēmuma darbība?

Reizēm vadītāji mēdz nogurt tik ļoti, ka viņiem nav spēka šim solim. Šādā situācijā noderīgi atcerēties lidmašīnās esošo pamācību: “Ārkārtas situācijā vispirms skābekļa masku uzliec sev, pēc tam savam tuvākajam.” Ieguldot sevī un atjaunojot savu enerģiju, ir vieglāk palīdzēt komandai virzīties uz mērķi, iedvesmot to. Aizdomājies, kas ir tās lietas, kas palīdz Tev atgūt enerģiju?

Lai izdotos ieviest vēlamās izmaiņas, liels palīgs būs komanda. Pārrunājot plānus ar komandu, var veicināt gan izpratni par vēlamo virzību, gan veicināt viņu iesaisti. Pēc tam var sākt strādāt, lai komandu noceltu no skrējiena, lai atgādinātu, kas ir svarīgākais, uz ko tiks fokusēta enerģija, kas ir komandas prioritātes.

Apzinātas izvēles izdarīšana

Mana pieredze rāda, ka kopumā vadītāji ir nostrādājušies un pārskrējušies. Ja jautāsiet, vai tie, kas nav pārstrādājušies, ir slinki vadītāji, man jāsaka: “Protams, ka nē”.

Tāda ir realitāte: ir vairāk darbu, kā var paspēt izdarīt. Tas liecina, ka nepieciešams izvēlēties, ko darīt, un tas ir grūtākais lēmums, izvēlēties, kas ir svarīgi un kas nav. Tomēr šīs izvēles mēs izdarām ik dienu, un jautājums ir, vai šīs izvēles ir apzinātas, vai nē. Ir būtiski apzināties, vai mēs rīkojamies saskaņā ar prioritātēm un virzāmies uz rezultātu, vai plūstam pa straumi un neiedziļinoties reaģējam uz notiekošo. Plūstot pa straumi, vadītājs var teikt: “Es nepaspēju,” un tas ir veids, kā neuzņemties atbildību. Tomēr neizdarīt izvēli arī nozīmē izvēlēties.

Protams, ka īstermiņa sasniegumus un rādītāju sasniegšanu neviens neatcels. Tiecoties pēc šiem sasniegumiem, atceries vērst skatu uz kopbildi un ilgtermiņu. Velti sev laiku, lai līdzsvarotu enerģiju un fokusu: enerģijas līmenī – lai spēj būt enerģisks, iesaistīt pārējos; fokusa līmenī – lai apzinies, kas ir prioritātes, kā tu un komanda tās atbalsta.

Jā, rādītāju sasniegšana ir īstermiņa sasniegumi. Budžets un cipari ir mērķi, tās nav prioritātes. Budžeta izpilde, rādītāju sasniegšana ir īstermiņa mērķis, un fokusējoties uz to, var tikt izlaistas lielas, būtiskas darbības, kas sekmē uzņēmuma attīstību ilgtermiņā.

Lai regulāri lasītu rakstus savu prasmju un efektivitātes uzlabošanai, piesakies jaunumu saņemšanai zemāk un iesaki šo blogu saviem kolēģiem.
Ja Tevi interesē pieteikties treniņiem, apmeklē sadaļu Pieteikšanās treniņiem

Raksta autors: Mārtiņš Martinsons