Itin bieži, uzstājoties par uzņēmējdarbības vadības jautājumiem, man tiek jautāts, vai ir nepieciešams darbiniekiem darīt zināmu informāciju par to, kā klājas uzņēmumam. Patiesībā tas tiek jautāts tik bieži, ka man jau ir gatava standarta atbilde: “Ja darbiniekiem nebūs informācijas par uzņēmumu, viņi to izdomās paši. Un, ticiet man, tā būs daudz briesmīgāka par patiesību!”

Kāpēc darbiniekiem ir svarīgi zināt, kā klājas uzņēmumam? Pavisam vienkārši – cilvēkiem savā būtībā ir vēlme būt lietderīgiem, darīt darbu, kam ir jēga. Tāpēc viņi grib redzēt, vai darbs uzņēmumā ir devis kādus rezultātus.

Bieži gan viss notiek nedaudz citādāk. Uzņēmumam ir stratēģija, ir noteikti īpaši svarīgie mērķi (ĪSM), ir noteiktas virzošās darbības, kas veicina to sasniegšanu, un tas viss pat ir izstāstīts darbiniekiem. Parasti mēneša beigās priekšnieks, saņēmis informāciju par ĪSM progresa rādītājiem un par virzošajiem rādītājiem, dodas pie komandas un vēstī: “Dāmas un kungi! Mēnesi esam nostrādājuši, bet rezultāts nav tāds, kā gribētos.”

Parasti tiek secināts, ka progresa rādītājs nemainās gana ātri, jo kaut kas nav lāga ar to vai citu virzošo rādītāju. Un tad itin bieži vadītājs saņem aizrādījumu: “Bet kāpēc mēs par to uzzinām tikai tagad? Ja mēs to zinātu ātrāk, būtu kaut ko darījuši lietas labā.”

Tas ir pats par sevi saprotams – jo ātrāk cilvēki uzzinās, kas ir jāuzlabo, jo ātrāk uzlabojumi notiks.

Visstraujāk izmaiņas notiks, ja cilvēkiem pašiem ļaus sekot sava darba rezultātiem.

Mēdz būt tā, ka radikālās metodes ir pašas efektīvākās. Vislabākos rezultātus var gūt, ja darbinieki paši izveido tablo, kur paši atzīmē to, kā mainās virzošie un tiem piederīgie progresa rādītāji.

Šādi tablo, kur darbinieki paši atzīmē virzošo un progresa rādītāju izmaiņas, dod vēl vienu efektu. Izrādās, cilvēki spēlē daudz efektīvāk, ja spēle notiek uzrezultātu, un viņi paši seko līdzi šim rezultātam. Domāju, daudzi atceras Latvijas – Somijas pārbaudes spēli basketbolā, kas notika neilgi pirms Eiropas čempionāta. Šo spēli pa televizoru nez kāpēc rādīja bez rezultāta. Bija neiespējami skatīties, likās, ka spēlētāji pa laukumu bumbojas bez īpašas jēgas. Ja lieto šo analoģiju, iedomājieties, kā mainās darbinieku attieksme, ja viņiem pašiem uz tablo, kas redzams visai komandai, jāuzskaita savas “spēles” rezultāts!

Tādēļ atbilde uz raksta sākumā uzdoto jautājumu, vai darbinieki ir jāinformē par uzņēmuma darbības rezultātiem, ir “jā”.

Vēl vairāk, darbiniekiem pašiem jāseko tam, kā mainās virzošie rādītāji, par kuriem viņi ir atbildīgi, un jāseko, kā izmainās atbilstošais ĪSM progresa rādītājs. Tas ir jāatzīmē uz darbinieku pašu radīta, visai komandai redzama tablo.

Ja Tevi interesē efektīva stratēģijas ieviešana un vēlies pieteikties ieskata treniņam par 4 izpildes disciplīnām, meklē pieteikuma anketu šeit

Raksta autors: Aldis Greitāns

Saistītie produkti