Līderis ar diviem grābekļiem

Es esmu pieredzējis vadītājs. Vai zināt, kas mani reāli uzvelk?
Es uzstādu konkrētus mērķus un daru visu iespējamo, lai tos sasniegtu, bet komanda mani neatbalsta un bieži pat pietiekami neiesaistās. Vārdos visi piekrīt un apsolās izdarīt, bet rezultātu nav.
Vai arī jūs esat bijuši šādā situācijā, kad rodas dusmas par citu nepadarīto darbu, neiesaistīšanos un izvairīšanos no atbildības uzņemšanās? Kāda tad ir jūsu rīcība?

Iepriekš vairākkārt esmu aizgājis pa autoritātes un varas ceļu. Bieži izmantojot arī daudziem labi zināmo metodi – kārtīgi nolamāt, sabļaut virsū, un tad jau tauta strādās. Bet rezultāts ir visiem labi zināms – neapmierinātība, sabojātas attiecības, neuzticēšanās, pārlieku liela kontrole un spiediens, kā rezultātā cilvēki komandu vienkārši pamet. Reiz kādam vadītājam, kas izmantoja šādu stilu, pajautāju: “Kas notiktu, ja tev pret visiem darbiniekiem būtu jāattiecas kā pret saviem bērniem – jāiztur visi niķi, jābūt pacietīgam un iejūtīgam?” Viņš saķēra galvu un atbildēja, ka tad neviens mērķis netiktu sasniegts, jo viņu neviens neklausītu – tieši tā notiekot mājās. Savukārt tagad darbā viņš kārtīgi izbļaustās, izdala pavēles, un visi baidās un dara.
Ja tas ir tas, ko vēlaties – uz priekšu! Tikai negaidiet iesaisti un jaunas idejas.

Tikko aprakstītās situācijas patiesībā skaidri parāda divus “grābekļus”, uz kuriem vadītāji regulāri uzkāpj (arī atkārtoti), dabū ar kātu pa pieri vai kādu citu vietu. Šie grābekļi ir:

1. Vadītāji sāk vadīt citus, pirms iemācās vadīt sevi.
2. Vadītāji vada cilvēkus, nevis ļauj viņiem vadīt pašiem sevi attiecībā pret saskaņotajiem mērķiem un uzdevumiem.

Kāpēc līderis neprot vadīt pats sevi?

Lai cik neierasti tas neizklausītos, ļoti bieži savu lomu neizprot pats līderis. Bet vaino par to citus. Gadījumā, ja netiek sasniegti vēlamie rezultāti, parādās tieksme meklēt iemeslus un problēmas ārpusē – savas komandas cilvēkos, organizācijas vadībā, sistēmu nesakārtotībā, neadekvātos mērķos u.c.

Tāpēc ir svarīgi sākt ar saviem principiem un vērtībām. Skaidri izprast savu vadītāja lomu — kas es esmu? Kontrolieris? Līderis? Atbalstītājs? Treneris? Paraugs pārējiem? Kas?

Līdera pirmais uzdevums ir uzticības radīšana komandā. Bet tas vispirms nozīmē darbu pašam ar sevi. Visām izmaiņām jāsākas no sevis uz āru, nevis otrādi. Piemēram, ja komandā ir problēmas ar prioritātēm un plānošanu, tad sākotnējai rīcībai ir jānāk no vadītāja vai līdera – tieši viņam ir jākļūst organizētam, jāsaprot savas prioritātes un profesionāli jāplāno darbs.

Viss sākas ar skatījuma maiņu, jaunu paradigmu. Cilvēki sagaida, lai tos iesaista, lai viņi redz sava darba jēgu, lai viņus saprot un uztver kā dažādas personības, katru ar savu izpratni, emocionālo pasauli. Tad viņi atvērsies ar visiem saviem talantiem, degsmi un gatavību dot labāko no sevis. Tāpēc šodienas līdera ceļš uz panākumiem sasniedzams caur iedvesmu, nevis kontroli, kā daudzi uzskata.
Ir svarīgi sākt ar skaidru vīziju – ko es gribu kopā ar šo komandu sasniegt? Kāds būs mans ieguldījums? Kādas būs galvenās prioritātes? Pārrunājiet šo ar komandu.

Ļoti bieži redzam komandas, kuras smagi strādā, bet kuru dalībnieki nespēj sniegt viennozīmīgas atbildes uz jautājumiem – kāpēc? kurp viņi iet? ko īsti rada? Loģiski, ka rezultātā pieaug stresa līmenis, visi ir pārstrādājušies, bieži nodarbojas ar nesvarīgiem darbiem un nezina vai nesaprot sava darba jēgu.

Pajautājiet sev – kā es radīšu uzticību sev un kā veidošu šī darba jēgas izpratni komandā? Kā es veicināšu aizrautību savos cilvēkos un kāpēc viņiem būtu jānāk man līdzi un man jātic? 

Kāpēc cilvēki biežāk tiek kontrolēti, nevis iedvesmoti?

Atkāpsimies soli atpakaļ un palūkosimies, no kurienes ir atnākuši daudzi no šodienas vadītājiem. Tie ir pieredzējušie darbinieki, kas iepriekš sasnieguši augstākos rezultātus, labākie ideju ģeneratori, rezultatīvākie pārdevēji utt. Vai viņi zina, ko nozīmē sasniegt rezultātus, iesaistot citus? Vairumā gadījumu – nē, jo jaunais amats pieprasa pilnīgi jaunu domāšanas veidu, paradigmas maiņu.
Ieradums kontrolēt savu komandu un apkārtējos cilvēkus nāk līdzi no iepriekšējās pieredzes, no ilūzijas, ka tādējādi būs vieglāk sasniegt uzstādītos mērķus. Sākas mikromenedžments — vadītājs skraida visiem pakaļ, nosaka, ko darīt, neļauj pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību. Vēlāk pats sūdzas, ka cilvēki neiesaistās un ir vienaldzīgi.

Vadītāja uzdevums ir radīt darbiniekiem patīkamu vidi, kurā tiek atraisīts potenciāls un talanti. Kad to spēj nodrošināt, cilvēki sasniedz ievērojamus rezultātus. Tāds ir galvenais izaicinājums šajā laikmetā.
Ja līderis to saprot un spēj risināt, pretī tas saņems:

• pilnīgu cilvēku iesaisti;
• izcilu sniegumu;
• darbinieku spēju veiksmīgi darboties nepārtraukti mainīgā vidē;
• iespēju pašam mācīties no cilvēkiem, kuri nebaidās izaicināt sevi, savu vadītāju un apkārtējos.

Mainiet savas paradigmas

Ja esat gatavi radīt vidi, kurā visiem ir patīkami strādāt – sāciet ar sevi, ar savām paradigmām par to, kas ir jūsu loma un darbs.
Ir jāuzdod sev vienkāršs jautājums – kas es esmu kā līderis? Kas ir mana misija? Kas man jādara? No atbildes uz šiem jautājumiem atkarīgs, vai tālāk sagaidāms izcilības vai viduvējības ceļš.

Mahatma Gandijs ir teicis:
“Īsts līderis ir nevis tas, kuram ir vairāk sekotāju, bet gan tas, kurš pats ir veidojis un palīdzējis rasties jauniem līderiem.”

Ir vērts saprast, ka šodien šie vārdi kļuvuši vēl aktuālāki kā jebkad.

Raksta autors: Ilmārs Vamzis, sertificēts FranklinCovey treneris