“Laikmetā, kurā korporatīvie un politiskie skandāli ir gluži pierasti, uzticība ir kompetence, par ko ir grūti runāt. Tajā pašā laikā uzņēmumi var un tiem vajadzētu strādāt, lai attīstītu šo kritisko prasmi, kas ir svarīgāka uzņēmējdarbībai kā jebkad iepriekš. 

“Īstais atklājumu ceļš ir nevis kaut kā jauna meklēšana, bet gan skatīšanās uz veco ar jaunām acīm.” Marsels Prusts, franču rakstnieks

Skatīties uz uzticību ar citām acīm – tā ir viena no nozīmīgākajām lietām, ko šodienas vadītāji un līderi var darīt, lai sasniegtu un uzturētu izcilus sasniegumus.

Pārāk bieži uzticība tiek pieņemta par pašsaprotamu, klātesošu, ir pārprasta un pārāk zemu novērtēta. Franču sakāmvārds saka, ka zivis ūdeni atklāj pēdējās. Citiem vārdiem, zivis ir tik ļoti pieradušas pie ūdens, ka tās neapzinās tā eksistenci līdz brīdim, kad tā ir par maz, vai tas tiek piesārņots. Līdzīgi cilvēki uzticību atklāj pēdējo. Mēs tik ļoti esam pieraduši pie uzticības klātbūtnes, ka pieņemam to par pašsaprotamu līdz mirklim, kad tā kļūst bīstami zema vai piesārņota. Tajā mirklī nākas atzīt zemas vai neesošas uzticības sāpīgos blakusefektus.

Tomēr jāatzīst, ka pēdējo gadu laikā aizvien vairāk vadītāju uz uzticību lūkojas ar jaunām acīm. Aiz vispārpieņemtā uzskata par uzticību kā nebūstiski, netveramu, iluzoru sociālu tikumu, tie mācās to redzēt kā kritisku, ļoti nozīmīgu, un taustāmu vērtību. Viņi uz ar savu pieredzi piedzīvo, kā uzticība ietekmē pilnīgi visu organizācijā sākot ar ikvienu darbību, lēmumu un beidzot ar attiecībām. Tāpat viņi sāk atpazīt, ka

uzticība, iespējams, ir vienīgā, visspēcīgākā un ietekmīgākā svira, kas vadītājiem un organizācijām pieejama, lai veiktu pārmaiņas.

Šādā kontekstā ir svarīgi lūkoties uz uzticību ar citām acīm un redzēt to vismaz 3 veidos:

  1. Kā ekonomisku dzinējspēku.
  2. Kā valūtu jaunajai ekonomikai.
  3. Kā kompetenci.

Uzticība Uzticības ātrums / FranklinCovey Latvia

Daudzi vadītāji netic, ka savstarpējā uzticība organizācijā ir tieši saistīta ar grāmatvedības bilanci. Viņuprāt, uzticība ir nekas vairāk kā sociāls tikums, un ir jauki, ja tāds piemīt. Bet realitātē uzticība ir ekonomikas dzinējspēks. Kāpēc? Jo tā ietekmē divas izmērāmas komponentes: ātrumu un izmaksas. Uzticības ekonomika ir vienkārša. Kad uzticība ir zema, darba ātrums palēninās un izmaksas ceļas, tādējādi radot uzticības nodokli. Kad uzticība ir augsta, ātrums palielinās un izmaksas samazinās, tādējādi radot uzticības dividendi. Tieši tik vienkārši un paredzami.

Ja strādājam zemas uzticības organizācijā, mēs varam būt pārliecināti, ka mēs maksājam uzticības nodokli.

Jā, tie neparādās nevienā atskaitē kā “uzticības nodokļi”, tomēr tie eksistē maskēti kā štatu samazināšana, birokrātija, iekšējā politika, darbinieku neiesaistīšanās, darbinieku mainība, nepastāvīgi sadarbības partneri un krāpšana. Un “zemas uzticības nodokļa” ekonomiskais iespaids uz organizāciju var būt gan mazliet kropļojošs, gan postošs.

Pirms vairākiem gadiem es strādāju ar ietekmīgu investīciju baņķieru firmu Ņujorkā. Mēs bijām tikko iznākuši no emocionāli grūtas un iztukošojošas tikšanās, kuras laikā izgaismojās vairākas uzņēmuma iekšējās uzticības problēmas. Šīs problēmas palēnināja darbu un negatīvi ietekmēja darbu izpildi. Vecākais menedžeris man privāti teica: “Šīs tikšanās ir bezjēdzīgas un lieka laika tērēšana. Es neuzticos Mikam. Es neuzticos Elēnai. Patiesībā, man ir grūti uzticēties jebkuram šajā grupā.” Es atbildēju: “Kāpēc tu nestrādā pie tā, lai palielinātu savu uzticību šiem cilvēkiem?” Viņš pagriezās pret mani un ļoti nopietni atbildēja: “Stīven, Tev jāsaprot, vai nu starp jums ir uzticība, vai nu nav. Starp mums tās nav, un mēs tur neko nevaram darīt.”

Diemžēl šādas sajūtas vadītāju vidū nav retums. Taču es tam pilnībā nepiekrītu. Es ticu, ka uzticību ir iespējams palielināt. Uzticību var veicināt, un tas notiek daudz ātrāk nekā mēs domājam. Un to darot, var ietekmēt gan darba kvalitāti mūsu organizācijās, gan rezultātus, ko sasniedzam.

Mums nedaudz jāprezicē valoda, ko lietojam. Uzticība, lietvārds, parasti tiek lietots lai vēstītu par iznākumu, vērtību, kaut kas, kas eksistē. Tomēr lietvārds ir tiešs iznākums darbības vārdam – darbībām, ko mēs darām, lai radītu un veicinātu šo iznākumu.

Īsāk sakot, uzticēties, darbības vārds, ir kompetence, un to var attīstīt.

Organizācijās, lielākoties, uzticība tiek apskatīta tikai kā lietvārds, vērtība. Ja papēta uzņēmumus misijas un vīzijas, vērtības, redzams, ka lieli uzņēmumi uzticību nosauc kā vienu no savām vērtībām. Paralēli ir manāma tencence, kad uzņēmumi sāk iekļaut uzticību kompetenču modeļos. Viņi sāk apjaust, ka uzticība ir kas tāds, ko var apzināti uzlabot, strādāt pie tā. Savukārt, šī tendence iekļaut uzticību kompetenču modeļos ir būtiska, jo kompetences un kompetenču modeļi vienmēr ir bijuši būtiski, lai organizācijās veicinātu attīstību un uzlabojumus.

Uzticība Uzticības ātrums / FranklinCovey Latvia

Es vēlos būt drosmīgs un apgalvot, ka spēja radīt, nostiprināt, veicināt, paplašināt un atjaunot uzticību ar visām iesaistītajām pusēm – klientiem, biznesa partneriem, investoriem un kolēģiem – ir galvenā vadītāju prasme jaunajā globālajā ekonomikā. Nav līderības bez uzticības. Ir iespējams, ka ir vadītāji, kas bez tās var iztikt, bet ne līderi. Warren Bennis teicis: “Līderība bez savstarpējas uzticības savā būtībā ir pretruna.” Ikkatra līdera pirmais uzdevums ir veicināt uzticību.

Šie ir skaļi apgalvojumi, bet ir iemesls, kāpēc es tos saku. Ja Tev piemīt labas uzticības prasmes, tas strauji uzlabo organizācijas sniegumu, jo laba uzticība visas pārējās prasmes padara spēcīgākas. Kompetences, kuras tiek savienotas ar uzticību ir kā snieguma multiplikators, kas pozitīvi maina trajektoriju jebkurai citai kompetencei, prasmei, stiprajai pusei, vērtībai. Pētījumi rāda, kā uzticība palielina vērtību, veicina izaugsmi, palielina inovācijas, uzlabo sadarbību, stiprina partnerību, paātrina izpildi, paaugstina lojalitāti.

Vienlaikus pētījumi rāda, kā zema uzticība atņem vērtību ikkatrai kompetencei, prasmei, stiprajai pusei un vērtībai. Ilustrējumam, tikai 46% neiesaistītu darbinieku uzticas saviem vadītājiem, savukārt iesaistītu darbinieku gadījumā šis rādītājs ir 96%. Kas rodas pirmais neuzticība vai neisaistīšanās? Skaidrs, ka uzlabojumi uzticībā palīdz mums kļūt labākiem visā pārējā.

Uzticību var uzlabot. To var pārvērst par kompetenci, personīgi, organizācijas līmenī. To var mērīt, un tas bieži vien ir pirmais solis. Var mērīt:

  • Uzticības līmeni (uzticību, lietvārdu).
  • Uzticības komponentes un uzvedību (uzticēties, darbības vārds).
  • Uzticības efektus (uzticības ietekmi).

Visi trīs mērījumi ir būtiski, un ir iespējams rādītājus celt visās 3 dimensijās.

20 gadu garumā es esmu bijis atbildīgs par organizāciju radīšanu un vadīšanu, komandu veidošanu, atskaitēm valdes locekļiem, rezultātu sasniegšanu un “ciparu” izpildīšanu. Šo gadu laikā esmu konsultējis labi zināmus uzņēmumus, no kuriem daudziem ir labas stratēģijas un izpildes spējas, tomēr viņi nespēja izdarīt to, ko vēlējās, nespējot izskaidrot, kāpēc tā.

Visā savā pieredzē es nekad neesmu sastapies ar izņēmumu šim apgalvojumam: uzticība ir kompetence, un to ir iespējams uzlabot, visticamāk, daudz ātrāk nekā Tev liekas.

Kāda ir to cilvēku loma, kas apgūst un praktizē uzticību? Es ierosinu trīs veidus, kā lūkoties uz uzticību ar citām acīm:

  1. Vienmēr lūkojies uz uzticību organizācijas iekšienē kā ekonomisku, un daudz mazāk sociālu faktoru.
  2. Definē līderību kā “rezultātu sasniegšanu tādā veidā, kas palielina uzticību”. Citiem vārdiem, personīgi parādi uzticību caur savu raksturu, kompetenci un demonstrē uzticību veicinošu uzvedību. Tādā veidā Tu kļūsti par sākumpunktu uzticības palielināšanai.
  3. Atpazīsti un novērtē uzticību kā kompetenci – kā ko tādu, ko vari darīt, radīt un mērīt – un palīdzi citiem to apgūt un saprast, kā rīkoties, lai nostiprinātu, vairotu, paplašinātu un atjaunotu uzticību ar visām iesaistītajām pusēm.

Galu galā: nekas nav tik ātrs kā uzticības ātrums. Nekas nav tik ienesīgs kā uzticības ekonomika. Un nekas nav tik būtisks kā līderi un organizācijas, kurām piemīt uzticības kompetence. Uzticība patiešām ir viena lieta, kas maina visu.”

Raksta autors: Stīvens M.R. Kovejs, grāmatas The SPEED of Trust: The One Thing That Changes Everything autors, tulkoja: Undija Ancēna 

Saistītie produkti