Autors: admin

Kā izveidot paradumu? Varbūt, ka izlēmi, ka ir pienācis laiks atbildēt uz e-pastiem konkrētos laika logos, regulāri sniegt un lūgt atgriezenisko saiti vai labāk plānot sapulces. Tu apņēmies. Tev ir pārliecība. Tev ir tikai viens jautājums: Cik ilgi Tev vajadzēs sevi kukuļot ar šokolādi un līmlapiņu atgādinājumiem uz sava galda, līdz jaunais paradums tiešām būs kļuvis par paradumu?

21 diena, Tu saki? Lēnāk pār tiltu…

Ja Tev prātā ienāca vārdi “21 diena”, Tu esi upuris bieži izmantotam un ievazātam laika novērtējumam. Vismaz tā apgalvo grāmata, ko sarakstījis psihologs Jeremy Dean “Making Habits, Breaking Habits: Why We Do Things, Why We Don’t, and How to Make Any Change Stick”. Šajā grāmatā autors ienirst paradumu veidošanās pētījumā, un apgalvo, ka standarta atbilde “21 diena”, kas bieži vien tiek parādās internetā un pašpalīdzības grāmatās, darbojas tikai attiecībā uz relatīvi vienkāršiem paradumiem, piemēram, izdzert glāzi ūdens pirms brokastīm. 

Bet kāds ir reāls laika daudzums? Garlaicīgā, bet loģiskā atbilde ir tāda, ka tas variē un to ietekmē daudz faktoru. Nesenā pētījumā, ko autors citē grāmatā, cilvēkiem bija nepieciešams sākot no 18 līdz pat 254 dienām, lai veiktu izmaiņas savā ēdienkartē vai vingrošanas paradumos, piemēram, apēst augli katrā pusdienu maltītē vai no rīta uztaisīt 50 vēder presītes. Vidējais rādītājs bija 66 dienas. 

4 padomi, kā pieturēties pie paraduma

Tu, iespējams, esi ilgākā paraduma ieviešanas piedzīvojumā, kā plānoji. Bet neļauj tam sevi apturēt. Šie 4 padomi, kas izriet no pētījuma, var tev palīdzēt. 

1. Sadali lielus paradumus nelielos un konkrētos mērķos.

Ir ļoti kārdinoši ieviest lielas izmaiņas kādā paradumā vienas dienas laikā, bet teju neviens no mums nespēj to paveikt. Sāc ar mazumiņu. Piemēram, tā vietā, lai teiktu, ka atbildēsi uz ikvienu e-pastu 24 stundu laikā, tu varētu sākt ar 20%. Ja neizdodas, samazini apjomu uz 10%, ja izdodas, palielini uz 30% (un pēc tam uz 40%, 50%, 60% utt., līdz sasniedz 100). 

2. Izdomā uzvedības, kas aizstāj veco.

Daudz cilvēku iekrīt lamatās. Viņi izdomā, ka nedrīkst vairs domāt par kādu lietu vai nedrīkst to darīt, bet nedod sev neko citu, uz ko koncentrēties tā vietā. 

Pieņemsim, ka mēģini samazināt laiku, ko pavadi skrullējot sociālos tīklus. Kad Tevi piemeklē vēlme paskrullēt tā vietā, lai to apspiestu (“Es tagad nevēršu vaļā Facebook!”), kas ironiski padara vecā paraduma atmešanu vēl grūtāku, izmēģini to aizvietot ar citu uzvedību. Piecelies, lai piepildītu sev glāzi ūdens. Veic pāris staipīšanās vingrinājumu. 

3. Domā “ja…, tad” kategorijās.

Tu neizbēgami saskarsies ar šķēršļiem, cenšoties izveidot paradumu. Kāpēc neapdomāt, kādi tie varētu būt, un ko tu darīsi, lai tos pārvarētu? Šī mentālā sagatavošanās var nākt tev par labu. 

Piemēram, tu saki sev: “Ja es pieķeru sevi gultā, domājot, ka šeit vēl 5 minūtītes pavārtīšos tā vietā, lai celtos un dodos skriet pirms darba, tad es iztēlošos sevi sēžam pie galda pretīgu un noskumušu, jo man nav sanācis pasportot.” Tā vietā, lai atliktu savu modinātāju, tevis sagatavotais mentālais attēls var palīdzēt līst laukā no gultas. 

4. Nekrīti izmisumā, ja kādu dienu izlaid.

Daži cilvēki tik ļoti pārdzīvo to, ka ir izlaiduši vienu dienu, ka viņi pilnībā padodas. Pētījumi rāda, ka topošā paraduma atkārtošana ik dienu ir vissvarīgākā šī paraduma izveidošanai, taču tie saka arī to, ka vienas dienas izlaišana neietekmēs tavus ilgtermiņa panākumus. Nešausti sevi pārāk daudz. Tā vietā koncentrējies uz to, lai nākamajā dienā tu izdarītu plānoto.

Ir liela atšķirība starp sapņiem par došanos uz Parīzi un reāla plāna izstrādāšanu, kā sakrāsi pietiekami daudz naudas, paņemsi atvaļinājumu un izplānosi ceļojumu. Ar mērķiem ir tāpat. Mērķu identificēšana ir tikai pirmais solis. Izmanto zemāk sniegtos padomus, lai izdomātu, kā sasniegsi savus mērķus. 

Paralēli redzēsi arī piemēru, kā viens konkrēts mērķis var tikt pārvērsts rīcības plānā. Paturi prātā, ka šī pieeja ir visefektīvākā, kad runa ir par lielākiem mērķiem (tādiem, kuru īstenošanai nepieciešams vismaz mēnesis). Un atceries, ka šī ir tikai viena no pieejām, kādu vari īstenot. 

1. Sāc ar SMART.

Pirms sastādi rīcības plānu, ir svarīgi, lai mērķis, ko izvēlējies, ir konkrēts, izmērāms, iespējams, nozīmīgs un laikā definēts. Paturi prātā, ka reizēm mērķu uzstādīšana ir iteratīvs process, piemēram, vispirms tu noteiksi termiņu kādam no mērķiem un laika gaitā, piedzīvojot un uzzinot vairāk, sapratīsi, ka to nepieciešams palabot. 

• Izmantosim Lienes Brūniņas piemēru. Viņa ir nelielas klientu partneru komandas vadītāja. Viņas komandai klājas labi, un viņas vadītāja ir palūgusi sastādīt manuāli – plānu, kā ātrāk un veiksmīgāk komandā uzņemt jaunos klientu partnerus. Šo plānu paredzēts izmantot visā organizācijā. Viņa piekrīt, ka tas palīdzēs ietaupīt vērtīgu laiku, kas pašlaik tiek pavadīts, darbiniekus individuāli apmācot. Tāpat tas palīdzēs fiksēt labākos pieredzes stāstus un integrēt tos strauji augošās organizācijas plānos. Viņai nav skaidrs, tieši cik daudz laika prasīs šī darba paveikšana vai cik ilgu laiku tam vajadzētu prasīt, jo viņa to nekad iepriekš nav darījusi. Viņa lūdz palīdzību personāla vadītājai, kura pie šādiem manuāļiem ir strādājusi pirms tam. 
• 1.jūlijā, balstoties uz to, ko viņa uzzināja no personāla vadītājas, un viņas esošo darbu daudzumu, Liene definēja šādu SMART mērķi: Līdz 31.decembrim pabeigt gala uzmetumu 50 lappušu garam klientu apkalpošanas pārstāvja treniņa manuālim, kuru apstiprina personāla vadītāja un klientu panākumu viceprezidents. 

2. Nosaki, kā Tu mērīsi rezultātus.

Reizēm ir acīmredzami, kā mērīt progresu un rezultātu, kas rodas, strādājot uz mērķi, piemēram, gadījumos, kad centies sasniegt konkrētus pārdošanas mērķus. Citreiz tas ir mazāk acīmredzams, piemēram, gadījumos, kad vēlies mainīt uzvedību vai pabeigt projektu, kuram ir subjektīvi vērtēšanas kritēriji. Neatkarīgi no tā, tev ir nepieciešama kāda atzīme vai latiņa. Kā gan citādi tu zināsi, ka tavs smagais darbs tiešām atmaksājas? 

• Lienes veiksme ir atkarīga no personāla vadītājas un viceprezidenta apstiprinājuma. Tomēr viņa redz potenciālu, mērīt tā ietekmi, arī pēc tam, kad to sāks lietot. Viņa sāk ar to, ka mēra laiku, cik nepieciešams, lai apmācītu vienu klientu apkalpošanas partneri un jautā citiem komandu vadītājiem, cik daudz laika tas aizņem viņiem. Tā viņa nosaka organizācijas vidējo laika rādītāju. Viņa plāno šo laiku salīdzināt ar laiku, kas tiks izmantots pēc tam, kad tiks uzsākta manuāļa lietošana. Piedevām viņa nevar sagaidīt, vai būs redzami uzlabojumi klientu apmierinātības anketās pēc manuāļa izmantošanas, jo Liene cer, ka tas palīdzēs stiprināt klientu apkalpošanu visā organizācijā. 

3. Gūsti apstiprinājumu no vadītāja un citām svarīgām iesaistītajām pusēm.

Tu nevēlies uzsākt aktīvu darbu pie mērķa un pēc mirkļa atklāt, ka tavs vadītājs vai kāds cits, kuram ir liela ietekme pār tavu darbu, nedomā, ka šis mērķis vispār ir nozīmīgs. Paņem savu SMART mērķi līdzi uz nākamo tikšanos ar vadītāju un pārrunā to ar jebkuru cilvēku, ar kuru tev vajadzēs sadarboties. Iegūsti viņu atgriezenisko saiti. 

• Ideja manuālim nāca no vadītāja, tāpēc Liene jūtas pārliecināta par tā prezentēšanu nākamajā tikšanās reizē. Liene pati uzstāda sev ekspektācijas par termiņu, taču ņemot vērā, ka iepriekš nav izstrādājusi manuāli, viņa paredz, ka var būt vajadzība termiņu pamainīt, ja gadījumā kas noiet greizi. Viņas vadītāja piekrīt, ka tas izklausās saprātīgi un apstiprina, ka arī viņa ir priecīga par projekta iznākumu.
• Liene informē savu komandu par šo projektu, un izstāsta, ka viņai būs nepieciešana viņu iesaiste. Viņa arī skaidri pauž, ka idejas manuālim ir laipni gaidītas. 

4. Sadali savu mērķi mazākos sasniedzamos rezultātos. 

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki nespēj sasniegt mērķi ir tāds, ka tie ir ļoti, ļoti lieli. Īstenot divciparu pieaugumu pārdošanas rādītājos, izveidot pozitīvāku attieksmi vai sagatavot milzīgu atskaiti var šķist nepaceļami. Taču nekrīti panikā. Ikvienu lielu mērķi var sadalīt paceļamās daļās. Domā par katru no daļām kā nākamo pieturas punktu, kas palīdzēs tev noturēties uz izvēlētā ceļa. Šo pieturas punktu skaits ir atkarīgs no mērķa, ko izvēlējies. Parasti lieliem mērķiem, kuru īstenošanai vajadzīgi vairāki mēneši, ir 3 līdz 5 šādi pieturas punkti. 

• Liene savu 6 mēnešu mērķi sadala šādās daļās:
  Līdz 31.decembrim pabeigt pirmo gala uzmetumu 50 lpp. garam klientu apkalpošanas manuālim, kuru apstiprina gan personāla vadītāja, gan viceprezidents.
  1. Paveikt izpēti.
  2. Izveidot detalizētu skeletu.
  3. Pabeigt pirmo uzmetumu un izsūtīt to pārējiem caurskatīšanai un labojumiem.
  4. Pārskatīt labojumu, iestrādāt tos un izsūtīt versiju gala apstiprinājumam.
  5. Pabeigt pirmo gala uzmetumu, kurš ir apstiprināts un saskaņots. 

Daži cilvēki jau šajā solī izstrādātajiem pietur punktiem pievieno termiņus. To noteikti var un vajag darīt, ja tas palīdz organizēties. To var darīt arī vēlāk, taču, ja projektu īsteno pirmoreiz un nav skaidrs, cik daudz laika tam būs nepieciešams, to var darīt jau šajā solī.   

5. Saraksti aktivitātes, kas nepieciešamas, lai sasniegtu katru no pietur punktiem. 

Turpini sava mērķa sadalīšanu mazākās daļās, uzrakstot konkrētas aktivitātes, kuras nepieciešams veikt, lai patiešām īstenotu katru no plāna punktiem. 

• Liene savu pirmo pietur punktu “Veikt izpēti” sadala šādi:
  1. Satikties ar personāla vadītāju un viceprezidentu, lai pārrunātu un definētu manuāļa darbības lauku, kā arī viņu ekspektācijas pret to.
  2. Intervēt un novērot klientu apkalpotājus manā komandā, kas strādā zvanu centrā, kā arī vēl 4 komandās valstī, lai noskaidrotu labākos piemērus un klientu veiksmes stāstus, ko iekļaut manuālī.
  3. Atrast un salīdzināšanas nolūkā pārskatīt vismaz 5 klientu apkalpošanas treniņu manuāļus, kurus izmanto citas organizācijas. Vēlams, lai šos manuāļus ieteiktu viceprezidents un / vai personāla vadītāja.
  4. Veikt tiešsaistes izpēti par klientu panākumiem. 

• Liene to pašu izdara ar pārējiem pietur punktiem, līdzīgi tos sadalot daļās. Tagad viņai ir pa soļiem sastādīts aktivitāšu plāns, lai sasniegtu viņas sākumā definēto mērķi. 

6. Termiņi, tikšanās un atgādinājumi.

Ir laiks ķerties pie kalendāra, noteikt, cik daudz laika prasīs katra pietur punkta īstenošana, un katram no tiem pievienot gala termiņu. Ja tas iespējams, ir labāk ieplānot vairāk laika darba veikšanai, īpaši, ja pirmoreiz strādā pie kāda uzdevuma izpildes. Negaidīti pavērsieni un šķēršļi visticamāk stāsies arī tavā ceļā, tāpēc ieplāno sev drošības buferi. 

Ja Tava mērķa īstenošanā ir iesaistīti arī citi cilvēki, padomā, kad tev būs nepieciešama viņu iesaiste un vai tev būs nepieciešamas tikšanās. Dažiem cilvēkiem patīk kalendārā ieplānot atgādinājumus, kas norāda par nākotnē veicamajām darbībām. Iesakām tos izmantot, ja šķiet, ka tie palīdzēs. 

• Pēc tam, kad viņa ir caurskatījusi savu aktivitāšu sarakstu, Liene uzliek šādus termiņus:
  1. Pabeigt izpēti līdz 15.augustam.
  2. Sagatavot skeletu līdz 31.augustam.
  3. Pabeigt pirmo uzmetumu un izsūtīt to līdz 1.novembrim.
  4. Pabeigt labojumus un izsūtīt pēdējam apstiprinājumam līdz 1.decembrim.
  5. Pabeigt gala dokumentu līdz 31.decembrim. 

• Pēc tam Liene izsūta uzaicinājumus uz tikšanās reizēm savas komandas dalībniekiem, kā arī citām 4 komandām, ieplānojot tās visa jūlija garumā. Tad viņa ieplāno tikšanās ar personāla vadītāju un viceprezidentu trešajā jūlija nedēļā, pieņemot, ka pirms tam nav vērts tikties, jo tā viņa tērēs viņu abu laiku ar nesvarīgiem jautājumiem, taču jūlija beigās spēs veidot kvalitatīvāku sarunu (un patīkami pārsteigs abus), jo būs tikusies ar klientu apkalpošanas speciālistiem un “bruņojusies” ar nozīmīgu informāciju.

• Galu galā, viņa nojauš, ka grūtākais uzdevums būs rakstīt pašu manuāli, tāpēc viņa izvirza sev kvotu, 5,5 lappuses ik nedēļu starp 1.septembri un 1.novembri (50 lpp dalītas uz 8 nedēļām). Šīs kvotas viņa ieplāno sev kalendārā kā atgādinājumus. 

7. Pieņem apstākļus un šķēršļus.

Nepieņem, ka tiklīdz tev ir plāns, viss ies gludi. Vienmēr ir finanšu departaments, kam nepieciešama mūžība, lai caurskatītu budžetu, vai milzīgā konference, kurā jūsu organizācija vienmēr piedalās, un tā izsūc laiku un resursus tavu mērķu īstenošanai. Tu nevari ietekmēt visus apstākļus, bet tev vajadzētu pārdomāt, kādi šķēršļi vai pretestība varētu stāties tavā ceļā, un ko tu varētu darīt, lai tos novērstu, ar tiem tiktu galā. 

• Liene paredz vairākus šķēršļus. Pirmkārt, viņa zina, ka ieplānot laiku ar dažādiem cilvēkiem būs izaicinājums, jo viņi strādā dažādās laika zonās. Viņa pārrunā šo jautājumu ar citiem komandu vadītājiem un lūdz viņu palīdzību: uzsvērt savām komandām, cik šis projekts ir nozīmīgs un līdz ar to viņu dalība Lienes rīkotajās sapulcēs. Viņa izsūta tikšanās uzaicinājumus laicīgi, mēnesi iepriekš, lai, ja nu kas, viņa varētu tās pārplānot, ja tāda nepieciešamība rastos. 

• Otrs šķērslis, ko paredz Liene, ir viceprezidenta perfekcionisms. Liene izlemj, ka kopā ar viņu pirms projekta sākšanas veltīs vairāk laika, lai izprastu viņa ekspektācijas, kā arī plāno palūgt viņam labus paraugus, ko Lienei izmantot kā piemērus. Tāpat viņa sazinās ar draudzeni, kura lieliski pārlasa tekstus, un palūdz, vai viņa varēs pārskatīt teksta uzmetumu novembra beigās, pirms viņa izsūta to pēdējai saskaņošanai. 

• Trešais potenciālais šķērslis ir Lienes pašas nepatika pret rakstīšanu. Uzmetuma izstrāde viņai būs izaicinājums. Tāpēc viņa izdomā sevi motivēt: katru reizi, kad viņa sasniedz iknedēļas kvotu, viņa sevi atalgos ar skaistām vakariņām kopā ar savu draugu kādā restorānā. 

8. Pieraksti savu plānu.

Tavam plānam nav jābūt akmenī cirstam. Patiesībā ir labāk par to domāt kā darbu, kas ir procesā. Taču pierakstīt to ir svarīgi, jo tas padara to īstu un taustāmu. Tas ir kā atskaites punkts, uz kuru var atsaukties mērķa sasniegšanas procesā, kā arī izmantot par piemēru citu mērķu uzstādīšanai. 

• Liene izveido Google dokumentu, kurā ieraksta sevis definēto mērķi, un zem tā izklāsta visus pietur punktus. Šo dokumentu viņa plāno pārskatīti reizi nedēļā, veikt korekcijas, ja gadījumā rodas izmaiņas vai vajadzība mainīt termiņus. Šajā plānā viņa arī dokumentēs savu progresu. 

Mērķi darbojas, tāpēc, ka tie palīdz koncentrēt uzmanību, tie dod enerģiju, motivē un iedrošina mūs būt neatlaidīgiem, un piespiež sakārtot prioritātes. 

Taču, ja mērķi ir tik lieliski, kāpēc daudziem no mums ar to ir grūtības? Viens no iemesliem ir tas, ka labu mērķu uzstādīšana liek mums saskarties ar realitāti, apzināties, kas mēs esam un kā mēs pavadām savu laiku. Tas var būt ļoti neērti. Kurš gan vēlas atskārst, ka ir izšķērdējis pēdējo gadu, strādājot pie nevajadzīga projekta? Vai saprast, ka izvēlētais karjeras ceļš neved pie kārotā galamērķa? Vai ka komunikācijas prasmes nemaz nav tik labas, kā pašam licies? Ir daudz vieglāk ticēt, ka viss, ko līdz šim darījām, ir bijis labi. Tā rīkoties ir kā bāzt galvu smiltīs. 

Labāka par ignoranci ir skaidra apziņa, ka tu strādā pie tām lietām, kuras ir vissvarīgākās, un rezultāti sniedz gandarījumu. 

Brīdī, kad apņemies, ka uzstādīsi mērķus, kā izvēlēties īstos? Un kā pārliecināties, ka tu to sasniegsi? Šis raksts par individuālo mērķu sasniegšanu sniegs praktiskus padomus un ieteikumus, kā izvēlēties mērķus, kā tos definēt, kā izveidot rīcības plānu to sasniegšanai un padarīt par realitāti un rezultātā uzlabot savu dzīvi. 

Galvenās atziņas 

1. Izvirzi tādus mērķus, pie kuriem Tu vēlies strādāt.

Tu būsi daudz motivētāks tos sasniegt. iPad atklāšanās prezentācijā Stīvs Džobss aizrautīgi teica: “Šis ir vissvarīgākais darbs, ko esmu paveicis.” Vai Tev ir tāda pati sajūsma par mērķiem, pie kuriem strādā? 

2. Vienlaikus koncentrējies tikai uz dažiem mērķiem.

Ja vienlaikus fokusēsies uz vairākiem mērķiem, pastāv lielāka iespēja, ka zaudēsi fokusu un novirzīsies no mērķa. Kurš mērķis sniegtu vislielāko ietekmi? Izvēlies tādus, kas ir patiesi būtiski. 

3. Mērķu izvirzīšana lielā mērā nozīmē noteikt, ko nedarīt.

Ir simtiem, tūkstošiem, iespējams, simtiem tūkstošiem lietu, kuras tu varētu darīt rītdien. Skaidra mērķa uzstādīšana palīdz radīt filtru. Pajautā sev: “Vai tas palīdzēs sasniegt manus mērķus?” Ja nē, kādēļ to darīt? 

4. Mērķiem nevajag būt akmenī cirstiem.

Periodiski apstājies un izvērtē savu situāciju atkārtoti, lai pārliecinātos, ka Tavi mērķi vēljoprojām ir aktuāli. Ja ne, izmaini tos. 

5. Bez plāna, kā to sasniegt, mērķis ir bezjēdzīgs.

Ja vien Tu nesaskaldi savu mērķi nelielos, skaidros soļos, tu nezināsi, ko darīt, lai to īstenotu. Tas bieži vien noved pie prokrastinācijas un mērķa nesasniegšanas.

Vai doma par darba dzīves pierakstīšanu īsā saistošu mērķu sarakstā šķiet nospiedoša? Tā vajadzētu būt. Mērķu uzstādīšana nav vienkārša. Tas prasa izdomāt, kas ir patiešām svarīgi un veikt sarežģītas izvēles, kā arī veltīt daudz laika pārdomām un analīzei. Zemāk uzrakstītie soļi palīdzēs sākt šo procesu. 

1. Ideju fāze: radi iespējamos mērķus.

Mēs iesakām izvēlēties 3-5 ilgtermiņa mērķus un dažus īstermiņa taktiskos mērķus. No Tevis netiek sagaidīts, ka spēsi uzreiz šo sarakstu izveidot. Sāc ar ideju radīšanu. 

Velti vismaz 30 minūtes laika, lai apdomātu, kādas ir tava vadītāja vajadzības, kas ir tavas organizācijas vajadzības, kas patīk tev, kas ir tavas stiprās puses un ko tu vēlētos sasniegt savā karjerā. Pieraksti visu un jebko un neraizējies par frāzējumu, cik lieli vai mazi ir mērķi vai cik daudz mērķu tu pieraksti. Šie jautājumi palīdzēs iekustināt prātu: 

• Kas ir tavas organizācijas galvenās prioritātes? 
• Kas ir tavas komandas galvenās prioritātes? 
• Kas ir tava vadītāja galvenās prioritātes? Kā tev savā lomā tās būtu jāatbalsta? 
• Ko tev nozīmē un kā tu mēri panākumus? 
• Kas ir tavi personīgie un darba/dzīves līdzsvara mērķi? 
• Ko nozīmē izcils sniegums tavā lomā? 
• Ko tev patīk darīt?
• Kādas ir tavas stiprās puses?
• Ko tu vēlētos sasniegt savā karjerā trīs mēnešu laikā, gada laikā, 5 gadu laikā? 

Noliec sarakstu malā un atgriezies pie tā pēc dienas. Palūkojies ar svaigām acīm un pievieno klāt idejas, ja tādas radušās. 

2. Noskaidro, kādi ir tava vadītāja mērķi.

Ir svarīgi saprast, ko vadītājs vēlētos, lai tu dari. Galu galā, ja vadītājs nav apmierināts ar tavu darbu, tavas iespējas kļūt veiksmīgam savā organizācijā ir vājas. Vēljovairāk, tavam vadītājam noteikti būs lielāka kopbilde par šo organizāciju un komandu, un viņš var citus cilvēkus novietot tavā lomā vai to pildīt pats. 

Šī saruna ar vadītāju ir nozīmīga, un tā ir arī iespēja ietekmēt vadītāja ekspektācijas par tevi un to, kā tu tiec vērtēts un novērtēts. Rūpīgi sagatavojies un pieej sarunai ar nopietnu attieksmi. Veic piezīmes un klausies vairāk nekā runā un pārjautā, ja kaut kas nav skaidrs. 

Šeit būs daži jautājumi, kurus vari jautāt sarunas laikā: 

• Kāds ir manas lomas mērķis? 
• Ja es nākamgad varētu fokusēties uz trim lietām, kuras tās būtu?
• Kā tu vērtēsi manu sniegumu? 
• Ko tev nozīmē: izcils sniegums? 
• Kādi ir tavi komandas mērķi, un kā tie iegulst lielākā organizācijas mērķu bildē? 

3. Lūdz ieteikumus kādam, kurš pārzina tavu lomu.

Mēģini atrast vēl kādu savā organizācijā, kas ir veikuši vai veic līdzīgu lomu. Pajautā, kas bija viņu svarīgākās prioritātes, un kādēļ? Ko viņi tev ieteiktu? Pamēģini papildināt savu sarakstu ar jaunām idejām. 

4. Atgriezies pie saraksta un izņem no tā nesvarīgos mērķus.

Šobrīd tev visticamāk ir garš un plašs saraksts ar potenciālajiem mērķiem: sākot ar atvilktņu sakārtošanu, beidzot ar paaugstinājumu. Ej cauri katram ierakstam un jautā sev, vai un kāpēc tas ir patiešām svarīgi? Ko šis mērķis dod tev, tavam vadītājam, tavai komandai, tavai organizācijai? Kas notiks, ja mērķi sasniegsi? Kas notiks, ja nesasniegsi? Izsvītro visus mērķus, kuriem nevari izdomāt labu iemeslu, lai tos paveiktu. 

Ieteikums: Iesākumā visi palikušie mērķi šķitīs svarīgi. Tiec tam pāri, salīdzinot divus mērķus un jautājot: “Kāda būtu pasaule, ja šie mērķi tiktu sasniegti vai netiktu sasniegti?” Atbildes uz šo jautājumu bieži vien atklāj, kurš no mērķiem ir svarīgāks. 

5. Kategorizē pāri palikušos mērķus, un izlem, uz kuriem mērķiem vēlies koncentrēties.

Izej cauri atlikušajiem mērķiem, un meklē kopsakarības, saistības. Kā tu kategorizētu sarakstā atlikušos mērķus? Lai gan tam, iespējams, nav nozīmes, vai tavā sarakstā ir dažādu veidu mērķi, daži eksperti iesaka lūkoties pēc balansa. Te būs dažas pamata kategorijas, kurās profesionālie mērķi varētu iegulst: 

• Snieguma mērķi: uz sniegumu orientēti mērķi, piemēram, sasniegt pārdošanas mērķi, izlaist jaunu produktu vai pabeigt atskaiti. 

• Prasmju mērķi: mērķi, kas orientēti uz profesionālo prasmju uzlabošanu, piemēram, jaunas programmēšanas valodas apgūšana, prezentācijas prasmju uzlabošana vai padziļināta Excel izzināšana.

• Uzvedības mērķi: mērķi, kas uzstādītu, lai izmainītu vai iedrošinātu citu uzvedību, piemēram, rītos celties 30 minūtes agrāk, darbā izrādīt vairāk pozitīvas attieksmes, sapulcēs izteikties biežāk. 

6. Kā nozīmīgu faktoru izvērtē savu dzīvi ārpus darba.

Padomā, kā tavi profesionālie mērķi ietekmēs tavu personīgo dzīvi. Pieņemsim, ka vēlies darbu prasīgākā vadības lomā, bet vienlaikus vēlies trenēties maratonam un adoptēt dvīnīšus. Atkarībā no tā, kāds cilvēks esi un kā tu strādā, tev var nākties pieņemt grūtas izvēles. Ja tu redzi potenciālus darba un privātās dzīves līdzsvara konfliktus, tev varētu nākties kādus no darba vai privātās dzīves mērķiem mazināt vai izņemt no saraksta. 

7. Izvēlies mērķus, kas ir ambiciozi, taču reālistiski.

Izej cauri mērķiem un uzdod sev atklātu jautājumu: 

vai tie atspoguļo to, ko tu sagaidi, ka spēj paveikt (t.i., vienkārši mērķi, ir viegli paredzēt, ka tu šos darbus veiksi tik un tā neatkarīgi no tā, vai tie būs tavi mērķi), vai ceri, ka varētu tos paveikt (t.i. tie ir ārpus tavas komforta zonas, tomēr tie ir iespējamības robežās). Izņem no saraksta mērķus, kas ir pārāk paredzami, droši vai pilnīgi neiespējami. 

8. Uzraksti atlikušos mērķus SMART formā.

Vai mērķi, ko izvēlējies, atbilst šiem pieciem kritērijiem? Ja nē, tas nekas. Piemēram, ja nevari mērķi objektīvi izmērīt, tas nenozīmē, ka tas ir nevērtīgs. Bet kopumā, tev var palīdzēt tas, ka mērķi atbilst šiem elementiem. 

• Konkrēts: Vai tas, ko vēlies sasniegt ir kristālskaidrs? Aptuveniem un miglainiem mērķiem ir grūti sekot. 
• Izmērāms: Kā tu mērīsi progresu? Ja tu nevarēsi tam sekot līdzi, būs grūtāk zināt, ka to sasniedz. 
• Sasniedzams: Ir labi būt ambiciozam un pozitīvi noskaņotam, taču pajautā sev: vai to tiešām ir iespējams sasniegt? 
• Nozīmīgs: Kas ir nozīmīgākais tev, tavai komandai un organizācijai? 
• Noteikts laikā: Cik daudz laika nepieciešams, lai mērķi sasniegtu?  Cik daudz laika bija nepieciešams citiem, lai paveiktu ko līdzīgu? 

Sākotnējais mērķis: Iztīrīt savu e-pasta kastīti. 

SMART goal: Līdz 15.jūlijam izstrādāt un ieviest sistēmu, kas nodrošina, ka katras nedēļas beigās (piemēram, piektdienas 18:00) manā e-pasta kastītē ir ne vairāk kā 10 e-pastu. 

10. Saskaņo savu mērķi ar vadītājiem un kolēģiem.

Validē savu izvēlēto mērķi ar savu vadītāju vai kolēģiem, ar kuriem sadarbosies ieviešanas fāzē. Ja saskaries ar pretestību vai kāds paceļ nozīmīgu un neapstrīdamu mērķi, par kuru iepriekš neiedomājies, pielāgo savus mērķus. 

Ja esi vadītāja lomā, tu varētu iegūt vērtīgu atgriezenisko saiti arī no saviem padotajiem. Viņu iesaistīšana procesā palīdzēs veidot viņiem apzināšanos par to, kādu ir tavi mērķi un saprast, kādēļ tu rīkojies tieši tā, kā rīkojies. Tāpat tas palīdzēs viņiem izvirzīt viņu individuālos mērķus.