Abpusēja ieguvuma paradums
Domāt par abpusēju ieguvumu nenozīmē būt laipnam, kā arī tas nav ātrs risinājums. Tas ir uz raksturu balstīts cilvēku mijiedarbības un sadarbības kods.
Lielākā daļa cilvēku ir iemācījušies savu pašvērtību balstīt uz salīdzinājumiem un sacensību. Mēs domājam par panākumiem saistībā ar kāda cita neveiksmi – ja es uzvarēšu; Tu zaudēsi; vai ja Tu uzvarēsi, es zaudēšu. Šāda veida dzīve kļūst par spēli, kurā rezultāts vienmēr būs nulle. Šī spēle kļūst kā pīrāgs un ja Tu paņemsi lielāko gabalu, man paliks mazāk. Tas nebūs godīgi un es parūpēšos par to, lai Tu pīrāgu vairs nedabūtu. Mēs visi spēlējam šo spēli, bet cik jautra tā ir patiesībā?
Paradums domā par abpusēju ieguvumu uztver dzīvi kā sadarbības, nevis konkurences arēnu. Šis paradums ir prāta un sirds sistēma, kas pastāvīgi meklē abpusēju labumu visās cilvēku savstarpējās attiecībās. Mēs abi varam ēst šo pīrāgu, un tas ir ļoti garšīgs!
Lai spētu domāt par abpusēju ieguvumu, Tev ir jābūt ne tikai empātiskam, bet arī pārliecinātam. Tev ir jābūt ne tikai laipnam un iejūtīgam, bet arī drosmīgam. Šis līdzsvars starp drosmi un iejūtību ir patiesa bireduma pamatā, kas ir nepieciešams, lai spētu domāt par abpusēju ieguvumu.
Kādēļ domāt par abpusēju ieguvumu?
Daudzi cilvēki domā ar pieeju “vai nu/vai”: vai nu esi jauks, vai stingrs. Lai gūtu abpusēju labumu, ir nepieciešami abi. Tā ir līdzsvara meklēšana starp drosmi un iejūtību.
Šai paradigmai ir trīs būtiskas rakstura iezīmes:
- Godīgums: Būt patiesam par savām sajūtām, vērtībām un saistībām.
- Briedums: spēja paust savas jūtas un pārliecības, ar cieņu uzklausot citu domas un sajūtas.
- Pārpilnības mentalitāte: ticība, ka visiem visa var būt daudz.
Ilgtermiņā, ja ieguvumu negūsim mēs abi, tad abi būsim zaudētāji. Tāpēc iegūt – iegūt ir vienīgā reālā alternatīva attiecībās.
