Jaunā darba vide un mūsu iespējas

Ir pirmdienas rīts. Notiek komandas sapulce un es atrodos Spānijā. Jau kādu laiku vēlējos saprast, kā tas ir, strādāt no kādas citas pasaules vietas, ne Latvijas.

Spīd saule un ir +23 grādi oktobra vidū. No dzīvokļa terases ir redzama Vidusjūra. Tā vien gribas doties uz pludmali, taču vienojos ar kolēģiem, ka braucu strādāt, nevis dodos atvaļinājumā. Līdz ar to, piedalos gan sapulcēs, gan arī strādāju ar klientiem Zoom.

Pēc šīs 10 dienu pieredzes esmu veicis pāris secinājumus. Viens no tiem:

Ja jūs varat veikt savus darba pienākumus attālināti no mājām, tad jūs varat to darīt no jebkuras vietas pasaulē.

Protams, ir vairākas lietas, kas jāņem vērā. Tehniskais nodrošinājums – interneta ātrums, papildus ekrāns, ērta darba vide. Jāpievērš uzmanība arī laika zonai, lai varētu iesaistīties sinhronā komunikācijā ar kolēģiem. Lielākie izaicinājumi gan ir pašam ar sevi – pašdisciplīna, sevis vadīšana, pretošanās vilinājumiem, kas ir tepat blakus jaunajā, īslaicīgajā dzīvesvietā. Ir izaicinoši uzņemt ierasto darba ritmu, kad apkārt viss ir jauns un nepazīstams.

Es zinu vairākus cilvēkus, kuri šobrīd ir izvēlējušies strādāt no siltajām zemēm un spēj veikt savus darba pienākumus tikpat labi, kā esot Latvijā. Tātad ideja par digitālajiem klejotājiem (cilvēkiem, kuri izmanto tehnoloģijas un attālināto darbu, izvēloties strādāt no jebkuras vietas pasaulē) strauji attīstās arī Latvijā. Vai tas rada iespējas? Noteikti! Bet tas rada arī izaicinājumus vadītājiem.

Šīs iespējas rada jaunu pieredzi

Lai dzīvotu citā vidē vai ceļotu, nav vajadzīgs atvaļinājums, jo ir iespējams to savienot ar darbu. Tas rada jaunus sadarbības noteikumus un procesus.

Kopā ar vīrusa ieviestajām pārmaiņām, mēs visi guvām pieredzi, ka daudzas lietas var tikpat labi paveikt neesot fiziski uz vietas birojā. Liels skaits organizāciju un komandas bija pārsteigtas, ka, strādājot attālināti, produktivitāte pieaug. Līdz šim skatījāmies uz sadarbību caur divām atšķirīgām prizmām – darbs vienā fiziskā vidē vai darbs attālināti. Taču ir radusies jauna trešā alternatīva – hibrīd vide. Ir skaidrs, ka lielākā daļa no mums turpmāk strādās tā sauktajā hibrīd vidē, kurā daļa no kolēģiem atrodas birojā un citi kaut kur virtuālā vidē.

Šobrīd pētījumi rāda, ka vairāk kā 70% intelektuālā darba veicēji vairs nevēlas strādāt birojā katru dienu. Vairākums dod priekšroku variācijai, kurā dažas dienas viņi atrodas klātienē darba vietā un pārējās dienas strādā attālināti no mājām vai kādas citas vietas. Turpretī vairāk kā 80% organizāciju vadītāji vēlas, lai visi atgrieztos atpakaļ birojā. Kā redzam, te veidojas viedokļu un vēlmju sadursme. Piemērotākās alternatīvas un sinerģijas izvēle šo ideoloģisko konfliktsituāciju spēs risināt vislabāk.

Viens no izaicinājumiem, ar kuru saskaramies, ir, ka daļa vadītāju cenšas par katru cenu iet uz biroju, un retāk izmanto iespēju strādāt no mājām. Pamanu, ka daudzi vadītāji šādā veidā turpina nepieņemt iespēju strādāt attālināti un uzskata, ka birojs ir viņu bastions, ko aizstāvēt. Visdrīzāk tas rada trauksmi tajos darbiniekos, kuri dažādu apsvērumu dēļ ir izlēmuši strādāt attālināti un nevēlas, vai pat nevar katru dienu atrasties uz vietas birojā.

Kādi tad ir izaicinājumi vadītājiem hibrīda vidē?

• Kā savienot komandu, kurā daļa darbinieku ir rokas stiepiena attālumā un otra kaut kur virtuālā pasaulē?
• Dabiska vēlme ir pievērst vairāk uzmanību tiem, kuri sēž ar mani vienā sapulču telpā, bet tas nozīmē, ka es izslēdzu tos, kuri nav uz vietas.
• Kā efektīvi nodot informāciju tiem, kuri nav uz vietas? Arī to daļu informācijas, ko izrunājām, dzerot kafiju?
• Kā veidot komandas kopības sajūtu? Vai ir korekti tiem darbiniekiem, kuri atrodas birojā, nopirkt gardumus, bet pārējos atstāt bešā?
• Ko darīt ar darbiniekiem, kuri var visu paveikt attālināti un ir pārcēlušies dzīvot uz Daugavpili vai Valku? Viņi nemaz neplāno pat reizi nedēļā braukt uz biroju, kas atrodas Rīgā.
• Kā rīkoties ar tiem, kuri izvēlas strādāt birojā visu laiku? Vai noteikumi atļauj visiem tur būt?
• Kā pārliecināties, ka tie, kas strādā attālināti, tiešām strādā? Kā ar viņiem veidot sarunas par mērķu izpildi, jo izsekot visam ir dārgi un neefektīvi?
• Kā veidot socializēšanos šādā vidē?
• Ko vispār darīt ar biroju, cik lielu un kādu vajag?

Hibrīda vides 3 stūrakmeņi

Nesniegšu uzreiz atbildes uz visiem jautājumiem, taču, domājot par hibrīda vidi, redzu 3 galvenos stūrakmeņus, par kuriem domāt, meklējot atbildes:

Piederība un iekļaušana

• Kādi procesi, platformas un sadarbības mehānismi nodrošinās vidi, kurā visi jūtas piederīgi, sadzirdēti un spējīgi pievienot vērtību komandas sniegumam, neatkarīgi no tā, vai atrodas uz vietas vai strādā attālināti?
• Kādas uzvedības varētu radīt kādam komandas dalībniekam sajūtu, ka mani aizmirsa, atslēdza un neiekļāva?
• Kādas uzvedības var likt justies mazāk svarīgam, jo esmu mājās, vai otrādi svarīgākam, jo esmu birojā?

Komunikācija, kura iesaista

• Kāda vadītāja komunikācija vara sagraut kāda komandas dalībnieka vēlmi iesaistīties?
• Kā ar mājas vides (mazi bērni sapulcēs, mājdzīvnieki un citas lietas) pieņemšanu?
• Vai man ir izstrādāts mehānisms, kā pamanu izaicinājumus, izdegšanu virtuālajā vidē?
• Kādi būs komunikācijas mehānismi par šiem jautājumiem?

Rezultāts

Hibrīda vides valūta vairs nav laiks, bet gan rezultāts. Tas nozīmē, ka man nav svarīgi, cik stundas un kurā diennakts laikā mans darbinieks strādā, galvenais ir sasniegtais rezultāts. Kā es pāriešu uz šādu sadarbību? Kādas būs manas vienošanās ar savu komandu?

Domāju, ka hibrīd vide vēl radīs mums daudz pārpratumu un izaicinājumu. Mēs visi vēl ilgi turpināsim mācīties produktīvi sadarboties šajā jaunajā, iespēju pilnajā situācijā.

Novēlu visiem veiksmes un drosmi riskēt, izmēģināt jauno, kļūdīties, pielāgoties un atrast labāko alternatīvu.

Raksta autors: Mārtiņš Martinsons, FranklinCovey Latvia dibinātājs un sertificēts treneris

Lai regulāri lasītu rakstus par tēmu prasmju attīstība un efektivitātes uzlabošana, piesakies jaunumu saņemšanai un iesaki šo blogu saviem kolēģiem un draugiem.