Kāpēc par to domāt? Var būt ļoti kārdinoši pievienoties kolēģiem pasūdzēties vai cepties par darbu. Būt vadītājam un krāmēt kopējā kaudzē arī savu sūdzēšanos ne tikai nevienam nepalīdz, bet ir arī neprofesionāli. Kas tev var šķist kā atbalsta izrādīšana citiem, var sūtīt skaidru signālu, ka tu neesi gatavs ieguldīties organizācijā. Turklāt, tas var radīt toksisku vidi, demotivēt kolēģus, kā arī nākt atpakaļ, ja kāds no iesaistītajiem par tavu cepšanos vai tvaika nolaišanu pastāsta kādam tālāk.
Tu vēlies atrast frāzi, kas izklausās dabiski un parāda, ka Tev rūp otra cilvēka raizes, nepievēršot uzmanību sev un savām jūtām.
Piemēram:
Vai:
Uzmanies, tavs mērķis nav būt pārākam par otru. Neaizskar otra cilvēka jūtas. Galu galā šajās sūdzībās slēpjas vērtīga atgriezeniskā saite un, iespējams, pat veids, kā tu vari palīdzēt.
Piemēram:
Vai:
Lai gan tu vari un tev vajadzētu ar saviem kolēģiem un darbiniekiem atklāti runāt par izaicinājumiem (“Tev taisnība, šī ir sarežģīta situācija, mums būtu par to jārunā”), ilgstoša cepšanās (“Jā, es nespēju noticēt, ka viņi tā izrīkojās!”) vairos tikai negativitāti. Reizēs, kad tev patiesi vajag nolaist tvaiku, atrodi kādu citu ārpusē, ar ko aprunāties.
Lai regulāri lasītu rakstus savu prasmju un efektivitātes uzlabošanai, piesakies jaunumu saņemšanai zemāk!
Jhana ©, 2019, Undija Ancēna