Darbs. Ikdienas dzīve. Ziņas. Pasaules notikumi. Nav brīnums, ka Tev varētu būt grūtības koncentrēties. Labās ziņas – ir iespējams iemācīties koncentrēties un šīs prasmes attīstīt. Esam apkopojuši FranklinCovey padomus, kas palīdzēs uzlabot Tavas koncentrēšanās spējas. Iepazīsties ar padomiem, praktizē tos, noteikti atradīsi to, kas Tavā gadījumā strādā vislabāk. Varbūt tās būs divas vai trīs darbības, bet varbūt arī vairākas no tām.
Atgriežamies pie galvenā – kā rīkoties?
Tik ļoti bieži cilvēki atstāj savas vajadzības otrajā plānā, jo ir taču tik daudz darbu, kurus nepieciešams paveikt – sapulces, steidzami uzdevumi, vēl un vēl. Bet mēs nevaram izmainīt patiesību. Jā, Tev ir nepieciešams pareizi ēst, vingrot un labi izgulēties, lai pilnvērtīgi funkcionētu. Mēs to zinām un saprotam, bet joprojām turpinām sevi apzagt šajās jomās.
Atceries – pat nelielas izmaiņas var būtiski uzlabot Tavas spējas koncentrēties.
Pārliecinies, ka Tu:
Tu esi tikko iesācis pildīt svarīgu uzdevumu, bet Tavā e-pastā parādās jauns paziņojums. Esi jau gandrīz pabeidzis atbildi šim e-pastam, bet kolēģis uzdod jaunu jautājumu. Tu atbildi, tad pārslēdzies uz sociālo mediju ziņu plūsmu, lai ātri pārbaudītu jaunumus. Tad atceries par kādu atbildi, kas Tev jāsniedz līdz piektdienai. Pagājusi jau stunda, bet Tu vēl aizvien neesi pabeidzis sākotnējo darbu, ko vēlējies līdz šim brīdim paveikt.
Lai gan nevari novērst visus iespējamos traucēkļus un uzmanības novērsējus – vadītājiem bieži vien ir jāreaģē uz pieprasījumiem visas dienas garumā – tu vari mērķtiecīgi rīkoties, lai samazinātu to, kas Tevi traucē, kad centies paveikt uzdevumus.
Apsver iespēju:
Vai Tu joprojām varonīgi centies veikt vairākus uzdevumus vienlaikus? Kad Tava uzmanība tiek dalīta, labākais, ko vari darīt, ir pilnībā pārtraukt darbu un veltīt dažas minūtes, lai izlemtu, kurai vienai lietai pievērsties tieši tagad.
Lai palīdzētu noteikt un koncentrēties uz šo vienu lietu:
Vairāk vērtīgu padomu meklē mūsu bloga rakstā “Sašaurini fokusu un sasniedz svarīgāko”.
Tā vietā, lai pārmestu sev, ka nespēj koncentrēties, izvirzi sev nelielu, izpildāmu mērķi un pēc tam nosaki apbalvojumu par panākumiem.
Izvēlies realizējamu laika posmu, vienalga vai tās būtu 5 vai 30 minūtes. Uzstādi taimeri un koncentrējies tikai uz šo uzdevumu. Ja šajā laikā atceries, ka Tev ir jāpaveic vēl kas cits, pieraksti to, lai varētu pie tā atgriezties vēlāk. Kad laiks beidzies, palutini sevi ar īsu pastaigu, kādu iecienītu uzkodu vai jebko citu, ko nepacietīgi gaidi.
Pēc tam atkal vari uzstādīt taimeri, pabeidzot tik daudz laika mērķu un atalgojuma sistēmas ciklus, cik vēlies. Ja jūti impulsu un motivāciju veikt uzdevumu, turpini darbu bez laika atskaites iestatīšanas.
Ja Tavs prāts ir pārslogots vai ja pārāk ilgi esi strādājis bez pārtraukuma, Tu būsi produktīvāks, ja apstāsies, lai atvilktu elpu.
Ir iespējams nošķirt “labu” un “sliktu” pārtraukumu, kas vai nu palīdz atjaunot enerģiju un koncentrēties, vai nē.
Labs pārtraukums – pastaiga, stiepšanās, acu aizvēršana, elpošanas vingrinājumi, saruna ar kolēģiem par dzīvi ārpus darba vai jebkas cits, kas Tev palīdz un neprasa lielu mentālo piepūli.
Sliktie pārtraukumi – izlasīt ienākušos e-pastus, plānot sapulces, ziņu lasīšana, tikšanās, mājas darbu veikšana vai jebkas cits, kas veido mentālo slodzi.
Lai efektīvi atpūstos, nav jāatrod “dabisks” apstāšanās punkts. Daži cilvēki uzskata, ka, apstājoties sarežģīta uzdevuma vidū, vieglāk to vēlāk atkal uzsākt un pabeigt līdz galam.
Ja esi viens no tiem cilvēkiem, kas katru dienu pamīšus pāršķirsta sociālo mediju plūsmas, jaunumus un nozares bloga ierakstus, lai būtu informēts, Tu varētu justies pārslogots no tik liela informācijas apjoma, tāpēc ir grūti pievērsties sarežģītiem uzdevumiem.
Apsver iespēju sevi ierobežot:
Pārbaudi ziņas vai sociālos medijus tikai noteiktas reizes dienā vai nedēļā, vai ierobežo laiku, lai nenonāktu līdz bezgalīgai sērfošanai internetā. Vai arī atsakies no nozares jaunumu saņemšanas, kurus atver un tikai šķirsti, bet nekad nesaņem neko vērtīgu no tā.
Dažreiz šķiet, ka problēmas uzglūn no visām pusēm. Tikko saņēmi ziņu, ka kāds ģimenes loceklis ir slims. 5 minūtes vēlāk uzzini, ka projekts, par kuru esi atbildīgs, saskaras ar grūtībām. Tikmēr joprojām pārdzīvo par iepriekš notikušo sarunu ar vadību.
Ja stress, ko rada lielākas problēmas, traucē koncentrēties, nemēģini ignorēt situāciju. Tā vietā velti dažas minūtes, lai apzinātu tos jautājumus, kas Tevi nomāc. Izveido sarakstu ar visām raizēm, kas tevi māc, iedalot tās kategorijās pēc tā, ko Tu vari un nevari kontrolēt.
Attiecībā uz lietām, kuras nevari kontrolēt, centies apzināt to, kā Tu par to jūties un veic dziļas ieelpas – tas nenozīmē, ka problēmas maģiskā kārtā pazudīs, bet tas palīdzēs sakārot domas. Savukārt, attiecībā uz lietām, kuras Tu vari kontrolēt – nosaki vienu proaktīvu soli, kuru vari veikt. Piemēram, piezvanīt saslimušajam ģimenes loceklim, tikties ar ieinteresētajām personām, kuras var palīdzē novērst radušās grūtības ar projekta realizēšanu, vai arī sagatavo pārdomātus jautājumus nākamajai 1 pret 1 tikšanās reizei ar savu vadītāju. Pēc tam nekavējoties izpildi šo darbību vai arī ieplāno tās realizāciju nākotnē, lai varētu atgriezties pie tiem uzdevumiem, kuriem biji pievērsis savu uzmanību pirms tam.
Ceram, ka šie padomi palīdzēs attīstīt Tavas koncentrēšanās spējas un turpmāk arvien efektīvāk varēsi pievērsties svarīgo uzdevumu izpildei.
Lai regulāri lasītu rakstus prasmju attīstībai un efektivitātes uzlabošanai,
piesakies jaunumu saņemšanai un iesaki šo blogu saviem kolēģiem un draugiem.
© 2022 Jhana. Visas tiesības aizsargātas.