Daudzi Latvijas iedzīvotāji ir nopietni aizrāvušies ar dažādām personību attīstošām nodarbēm, sākot ar interešu klubiem un treniņiem, psihoanalīzi un meditāciju, un beidzot ar baznīcu vai pat sektām.
Visiem ir pazīstams izteiciens “Mans nams ir mana pils”. Mēs pa savu namu rosāmies vaiga sviedros, to uzlabojot un labiekārtojot. Ne visi varam atļauties nopirkt gatavu, tādēļ uzlabojam esošo. Zinām arī, ka viens mājas remonts beidzas tikai ar nākošā remonta sākumu, līdz ar to tas ir stāsts visas dzīves garumā.
Tāds pats dzīves garš stāsts ir arī sevis pilnveidošanu. Patiesībā tas ir darbs, kas prasa zināmu piepūli, uzstādītu mērķi un ieplānotus pasākumus laikā un telpā. Tieši darbs, nevis apcerīga vērošana vai laiska zvilnēšana. Sevis pilnveidošana dod rezultātus tikai tad, ja tā ir mērķtiecīga piepūle, nevis vienreizējs izklaides pasākums vai atsevišķa uz atpūtu, no ikdienas rūpēm tendēta, kampaņa.
Ar vienreizēju pasākumu, kam neseko ilgstošs turpinājums, noturīgus rezultātus sasniegt nevar.
Ar šīs atziņas izpratni un ievērošanu bieži vien “grēko” ne tikai visu līmeņu darbinieki, bet arī valsts organizāciju un privātu uzņēmumu vadītāji. Iemesli ir visdažādākie – finanšu gada beigu tuvuma motivēta vēlme iztērēt mācībām plānoto naudu, ķeksīša ievilkšana obligāto pasākumu plānā, šķietama laika un naudas ekonomija, kā arī izpratnes trūkums par cēloņsakarību starp piepūli un rezultātu. Par pēdējo šoreiz mazliet detalizētāk.
Lielākā ietekme uz plānotā rezultāta sasniegšanu organizācijas mērogā ir nevis atsevišķām aktivitātēm, bet redzējuma un paradumu maiņai.
Vienkāršs piemērs. Ja vadītājs savus darbiniekus uzskata par slinkiem, neviens personības attīstības treniņš darbiniekiem šo vadītāja uzskatu nemainīs. Vadītājs var iemācīties visas iespējamās motivēšanas metodes, darbinieki var apgūt visas iespējamās tehniskās prasmes, bet vadītāja acīs viņi kā bija slinki, tā palika. Un jebkura neizdošanās darbā tā arī tiks traktēta – neizdevās, jo viņi taču ir slinki un treniņā neapguva darbu ar klientiem! Mani darbinieki ir slinki, tādēļ man viņi vairāk “jādauza” un jākontrolē. Burkāns un pātaga!
Kuram no jums patīk, ja vadītājs stāv aiz muguras un diktē darāmo? Droši vien nevienam. Kas ir galvenais nepieciešamais priekšnoteikums, lai izvairītos no šāda vadības stila? Labs priekšnieks? Protams. Bet kāds ir labs priekšnieks? Tāds, kurš jums uzticas? Nu jau siltāk. Vēl būtiskāk – tāds, kuram uzticaties jūs. Taču kā panākt uzticību? Mainiet savu redzējumu! Priekšnieks nav kretīns. Darbinieki nav slinki. Viņiem tikai nepieciešama palīdzība. Un to jūs varat sniegt vistiešākajā veidā
Veidojiet platformu un redzējumu, nevis fokusējieties tikai uz zināšanām un prasmēm
Radiet savu pasaules redzējumu, savu vērtību platformu un definējiet vispirms savas vērtības Nosakiet, kāds jūs gribat būt un tikai pēc tam – ko darīt. Radot savu platformu, atcerieties, ka tā:
Domājot par savu vērtību platformu, atsauciet atmiņā:
Ko no visa labā, kas jūsos ir, jūs vēlaties ieguldīt citos cilvēkos? Jo patiesa izaugsme sākas tad, kad jūs no sirds palīdzat augt citiem. Te svarīgākais ir nolūks. Cilvēki nolūku noteikti nolasīs, apzināti vai neapzināti. Ja jūsu nolūks būs patiesi palīdzēt, jūs nekļūdīsieties. Jo pretī saņemsiet to pašu – atbalstu un palīdzību,kā arī vissvarīgāko vērtību – uzticību.
Ejiet uz kursiem vai treniņiem tikai tad, ja esat pārliecināti, ka tie atbilst jūsu vērtību platformai un jūsu redzējumam, kā arī palīdz jūsu vērtību platformu izkopt un papildināt. Un, kas ir pats būtiskākais – tie ir veidoti, balstoties uz vērtību platformu un ietekmē jūsu redzējumu, nevis tikai orientēti uz kādas atsevišķas prasmes izkopšanu. Tad jūs nevilsieties pašā būtiskākajā – rezultātā. Treniņu ietekme uz jūsu prasmēm ir tieši tik liela, cik liela ir piedāvātās programmas spēja mainīt jūsu redzējumu. Ja sapratīsiet, ka jāmaina redzējums, būsiet pārliecināti, ka jums izdosies mainīt arī paradumus. Un tad jau arī rezultāti neizpaliks.
Lai jums izdodas mērķēt augstāk un sasniegt vairāk!