Kā vadītājam tavas spējas pielāgoties visam jaunajam un mainīgajam atstāj lielu ietekmi uz tavu un tavas komandas sniegumu. Un tomēr, lai arī varētu šķist citādāk, spējas pielāgoties, kā jebkuru citu prasmi, var uzlabot laika gaitā. Zemāk esošie jautājumi ir izstrādāti tā, lai palīdzētu tev identificēt šī brīža pieeju pārmaiņām un saprast, kā adaptēt efektīvu domāšanas veidu, kas ļauj rīkoties jaunajā situācijā.

1. Kā es parasti reaģēju uz pārmaiņām?

Mums katram ir sava pieredze, kad runājam par pārmaiņām. Ja tu dod priekšroku pārbaudītām vērtībām, tevī rodas stress jau no domas vien, ka gaidāmas pārmaiņas. Tu pretojies un nevēlies, lai tevi izsit no ierastajām sliedēm. Ja viss jaunais tevi aizrauj, un tu ar entuziasmu meties iekšā nezināmajā, ar laiku detaļas tevi sāk garlaikot un tu pazaudē fokusu, kad jaunais kļūst par ierasto.

ASV tika veikta vadītāju aptauja. Apmēram viena ceturtdaļa vadītāju atzina, ka uz pārmaiņām raugās konservatīvi. Viņi daudz ērtāk jūtas ierastajā kārtībā un izmaiņām pielāgojas pakāpeniski. Viena ceturtdaļa ir pārmaiņu iniciatori. Viņi jūtas ērti, dodoties nezināmajā un meklējot jaunas pieejas. Puse no respondentiem ir pragmātiķi – atrodas kaut kur pa vidu.

Nav tāda “labākā” varianta, taču, apzinoties savu pieeju, tu vari sagatavoties un iemācīties vadīt savu izturēšanos, pirms tā negatīvi ietekmē tavu darbu vai komandu.

 

Padomā un pajautā sev:

Kā es varu laicīgi sagatavoties un samazināt iekšējo pretestību, pielāgojoties notiekošajam?

Tu vari sākt, domājot par situācijām, kuras nav saistītas ar darbu. Tas palīdzēs gatavoties brīdī, kad tuvosies lielas pārmaiņas. Piemēram, tu pretojies jaunām idejām un tava pirmā reakcija ir izdomāt visus iemeslus, kāpēc tas nestrādās. Sapulcē pievērs uzmanību, kad kāds iesaka ko jaunu. Ieklausies savā pirmajā reakcijā: O, es jūtu, ka vēlos noraidīt šo ideju. Jūtu nepatīkamu satraukumu pakrūtē jau no domas vien, cik sarežģīti tas ir. Lai izvairītos no tūlītēja noraidījuma, dod sev laiku un uzdod vismaz divus jautājumus, lai, pirms pieņem lēmumu, uzzinātu vairāk.

Padomā, ko tu varētu darīt ārpus darba, lai uzlabotu savas spējas pielāgoties. Tu vari apgūt kādu jaunu prasmi, piemēram, adīšanu vai skriešanu. Skriešana ir efektīva gan konservatīviem vadītājiem (noliec sevi nezināmajā), gan iniciatoriem (izstrādā disciplīnu, pie kuras pieturēties).

 

Kā man rīkoties, lai pielāgotos darbiniekiem, kolēģiem un vadītājiem, kuri pārmaiņas uztver atšķirīgi?

Kad tu esi atbildīgs par pārmaiņu ieviešanu, tev jārēķinās ar to, kā pārmaiņas uztver tev apkārt esošie. Piemēram, ja tu esi pārmaiņu iniciators un vēlies ieviest jaunu procesu savā komandā, tev vajadzēs pielāgoties darbiniekiem, kuri pārmaiņu procesam cauri iet lēnāk un ar lielu nepatiku. Ja tu labprāt uzsāc jaunas lietas, esi modrs un rīkojies saskaņā ar procesu, lai saprastu, kā ikkatrs tavā komandā izprot jauno pieeju. Neskrien uz priekšu, pirms neesi drošs, ka pārmaiņas novedīs pie pozitīva risinājuma.

 

2. Kas tagadējai situācijai ir kopīgs ar manām iepriekšējām pieredzēm? Kas ir atšķirīgs?

 

Atsaucot atmiņā iepriekšējos notikumus, tu vari labāk sagatavoties un izplānot, kā rīkoties un kā nerīkoties šoreiz, kā adaptēties situācijai, kura ir pašlaik. Pat ja iepriekšējā pieredze nebija labvēlīga, tu tiki tām cauri un vari to izdarīt vēlreiz.

Analizē visu, ne tikai nesenos notikumus, kas varbūt bija veiksmīga sakritība.

Ja tev nav pieredze ar to, kas notiek šobrīd, meklē padomu pie apkārtējiem.

 

Padomā un pajautā sev:

Kā iepriekšējā pieredze ietekmē to, kā es jūtos tagad?

Apskatīsim šādu piemēru: tavs vadītājs nupat paziņoja nodaļas galveno prioritāšu (WIG) izmaiņas. Pēdējo reizi, kad tava komanda strauji mainīja darba plānus un uzsāka jaunu projektu, tu kļuvi neapmierināts un izgāzi dusmas uz saviem padotajiem. Kopš tā brīža tava komanda pretojās pārmaiņām. Vai šoreiz būs tik pat sarežģīti, ja mainīsi pieeju? Vai arī, ja iepriekšējā reizē viss izdevās, vai šoreiz nebūsi pārāk izklaidīgs un pašpārliecināts, ka viss noritēs tik pat veiksmīgi?

 

Kādu pieeju es vēlētos izmēģināt šoreiz? 

Tu vari noteikt, ka šoreiz daudz ko darīsi citādāk. Sākot ar to, kā vadi savas emocijas, beidzot ar savas komandas pilnīgu iesaisti, plānojot notikumus uz priekšu. Lieliski! Liec sev uzlabot vismaz vienu detaļu, pat ja šķiet, ka iepriekš viss izdevās. Vadītāji, kuri spēj pielāgoties, zina, ka vienmēr ir vieta uzlabojumiem.

 

3. Kas no šīs situācijas manī raisa zinātkāri?

 

Kad cilvēki nonāk neparedzamās situācijās, viņi mēdz sev iestāstīt, kā vajag justies – kāpēc tas ir slikti, kāpēc nebeigsies labi vai arī, kāpēc tā ir labākā lieta pasaulē un atrisinās visas problēmas. Lielākoties zināmais visā ir tikai daļējs no kopējās bildes, tādēļ mūsu smadzenes tukšumus aizpilda ar aklu optimismu, šaubām vai dažādiem citiem viltīgiem pieņēmumiem.

Zinātkāre ir kā superspēja, kas var palīdzēt apstāties un censties vairāk saprast notiekošo, pirms pieņemt steidzīgus lēmumus.

Tā var palīdzēt arī izlauzties no jebkādas pretestības, ko sajūti, kad centies saprast iespējamos apstākļus. Tā vietā, lai pirmā reakcija būtu Ak nē!, tu domā O, interesanti!

 

Padomā un pajautā sev:

Par ko es gribētu uzzināt vairāk? Kādi resursi man ir pieejami, lai es to izdarītu?

Ja esi raižu mākts vai ļauj kādām citām emocijām sevi vadīt, tava dabiskā reakcija nav vēlme uzzināt. Analizē situāciju. Ko tu vēl nezini un ko būtu vērts uzzināt, lai viss izdotos? Uzraksti visas iespējas un uzrīko prāta vētru.

 

Piemērs: ja vadītājs lūdz Tevi pārņemt komunikāciju ar bēdīgi slaveno klientu, pirms iebilsti, pievērs uzmanību, kāpēc šāda prasība tiek uzstādīta? Vai vari aprunāties ar cilvēkiem, kuri iepriekš ar šo klientu ir sadarbojušies? Vai vari izpētīt, kāpēc no klienta ir tieši šāda attieksme, kāda ir attiecību vēsture? Aprunājies ar klientu, noskaidro, cik apmierināts ar sadarbību ir pats klients.

 

Kā man rīkoties ņemot vērā to, ko esmu uzzinājis?

Informācijas meklēšana un zinātkāre var palīdzēt uzsākt sarežģītus projektus. Taču tas nav vienīgais labums. Tu iegūsti motivāciju pārvērst to par paradumu, meklēt iespējamos labumus dažādos resursos un pielietot to ikdienas darbā. Apgūtais var palīdzēt priekšdienām un gaidāmiem projektiem.

 

4. Kāds ir šīs situācijas iespējamais labākais un sliktākais scenārijs?

 

Bailes no sliktākā iespējamā scenārija ir dabiskas, jo īpaši tad, ja ir gaidāmas lielas pārmaiņas vai tiek liktas augstas likmes un ir daudz nezināmā. Kad tu koncentrējies uz visu, kas var noiet greizi, tu liedz sev ieraudzīt citus iznākumus, ieskaitot tos, kas var attīstīties veiksmīgi. No otras puses, ja pārlieku optimistiski skaties uz neparedzamu situāciju, tu neizvērtē potenciālos riskus. Aptverot visus iespējamos scenārijus, tu iegūsti balansētu skatījumu un vari sagatavoties dažādiem iznākumiem.

 

Padomā un pajautā sev:

Kāda iespēja ir katram iznākumam?

Piemēram, pieņemsim, ka tavs vadītājs aicina tevi vadīt darba grupu pēc uzņēmuma iniciatīvas. Projekts nav guvis atzinību darbinieku vidū un tu uztraucies, ka projekts ir lemts neveiksmei. Bet cik bieži patiesībā tiek piedzīvot vissliktākais iespējamais rezultāts? Vai arī, pieņemsim, ka projekts ir guvis augstu popularitāti un esat pārliecināts, ka tas gūs neizsakāmus panākumus. Cik bieži tiešām tiek panākts vislabākais iespējamais rezultāts?

Realitāte ir tāda, ka iespējamais rezultāts gandrīz vienmēr ir kaut kur pa vidu.

Kāda veida lēmumi varētu novest pie sliktākā iznākuma un kā es varu to tā izvairīties? Ko es varu darīt, lai palielinātu izredzes sasniegt vislabāko rezultātu?

Piemēram, varbūt tev neizdodas sarunāt tikšanos ar vienu no uzņēmuma vadītājiem, lai uzzinātu par to, ko viņš vēlas no darba grupas. Rezultātā, tu veic pieņēmumus un iespējams tie nesakrīt ar konkrētās personas gaidām. Iedomājies iespējamās kļūmes un neveiksmes pirms laika, un tu vari pielāgot savu pieeju, lai no tām izvairītos.

Lai nonāktu pie papildus idejām, izsver situāciju no dažādiem rakursiem:

Kas tev būtu jādara, lai sasniegtu vislabāko rezultātu?

 

5. Kāda ir viena darbība, ko es tagad varētu darīt, lai palīdzētu visam noritēt gludi?

 

Mainīgā vidē ir viegli justies bezspēcīgam. Bet tev ir lielāka kontrole, kā tu varētu iedomāties. Tev nav jāizdomā viss uzreiz vai maģiski jāatrod veids, kā smaidīt, saskaroties ar grūtībām. Tev ir jāizdomā un tad jāsper viens neliels solis, lai efektīvi risinātu situāciju, ne tikai sevis labad, bet savas komandas labad, lai tā spētu virzīties uz priekšu.

Piemēram, pieņemsim, ka tavā nodaļā norit ļoti sarežģīta reorganizācija, un darbinieki jūtas neapmierināti un demotivēti. Tu nevarat mainīt reorganizācijas nosacījumus, bet vari mainīt savu klātesamību šajā laikā, atvēlot laiku 1:1 tikšanās reizēm, lai apspriestu situāciju, atbildētu uz jautājumiem uz kuriem zini atbildes, un noskaidrotu atbildes uz jautājumiem uz kuriem pats atbildēt nevari. Lasi rakstu par efektīvām 1:1 tikšanās reizēm ar darbiniekiem šeit.

Lai gan situācija joprojām iespējams ir sarežģīta, tu vari būt pārliecināts, ka mazini negatīvismu un palīdzi cilvēkiem redzēt iespējamo ceļu uz priekšu.

Padomā un pajautā sev:

Kāda palīdzība vai atbalsts varētu palīdzēt šajā situācijā? Kam es varu jautāt?

Tev tas nav jādara vienam. Tā vietā, pieaicini kolēģi vai draugu ārpus darba un lūdz padomu vai atbalstu, lai palīdzētu sev virzīties uz priekšu pārmaiņu laikā.

 

Lai regulāri lasītu rakstus prasmju attīstībai un efektivitātes uzlabošanai, piesakies jaunumu saņemšanai un iesaki šo blogu saviem kolēģiem un draugiem. 

Tulkoja un rediģēja Aneta Tračuma © 2021 Jhana. Visas tiesības aizsargātas.