Kā atbildēt, kad kāds kārdina cepties par darbu?

Kāpēc par to domāt? 

Var būt ļoti kārdinoši pievienoties kolēģiem pasūdzēties vai cepties par darbu. Būt vadītājam un krāmēt kopējā kaudzē arī savu sūdzēšanos ne tikai nevienam nepalīdz, bet ir arī neprofesionāli. Kas tev var šķist kā atbalsta izrādīšana citiem, var sūtīt skaidru signālu, ka tu neesi gatavs ieguldīties organizācijā. Turklāt, tas var radīt toksisku vidi, demotivēt kolēģus, kā arī nākt atpakaļ, ja kāds no iesaistītajiem par tavu cepšanos vai tvaika nolaišanu pastāsta kādam tālāk. 

Kā to darīt?

1. Sagatavo gatavu frāzi, ko izmantot, kad kāds sāk cepties.

Tu vēlies atrast frāzi, kas izklausās dabiski un parāda, ka Tev rūp otra cilvēka raizes, nepievēršot uzmanību sev un savām jūtām. 

Piemēram:

• “Man nepatīk, kā Toms vada sapulces, tās ir garlaicīgas un bezjēdzīgas.”
• Tu: “Paldies, ka runā par to. Es dzirdu, ka tu esi neapmierināts/-a.”

Vai:

• “Šī jaunā ēka mums visiem ir par mazu. Un Ritas komanda ir vienīgā, kurai pa logu ir normāls skats.”
• “Paldies, ka runā ar mani par to. Es vēl joprojām cenšos aptvert šīs jaunās pārmaiņas.”

2. Šo frāzi turpini ar atvērto jautājumu, lai mazinātu sūdzēšanos un vērstu cilvēka uzmanību uz risinājumu.

Uzmanies, tavs mērķis nav būt pārākam par otru. Neaizskar otra cilvēka jūtas. Galu galā šajās sūdzībās slēpjas vērtīga atgriezeniskā saite un, iespējams, pat veids, kā tu vari palīdzēt. 

Piemēram: 

• “Ja Tev būtu iespēja vadīt Toma sapulces, ko Tu tajās mainītu?”
• “Kas ir viena vērtīga lieta, ko tu iegūsti Toma vadītajās sapulcēs?”

Vai:

• “Kāda veida telpas organizācijai būtu vajadzīgas, ja mēs nākotnē atkal pārvāktos?”
• “Vai tu domā, ka ir labāks veids, kā mēs varētu pārdalīt telpas? Mēs varam pārrunāt idejas ar Saimnieciskās darbības komandu.”

3. Ja Tev vajag nolaist tvaiku attiecībā uz darbu, aprunājies ar uzticamu draugu vai cilvēku, kas strādā ārpus tavas organizācijas.

Lai gan tu vari un tev vajadzētu ar saviem kolēģiem un darbiniekiem atklāti runāt par izaicinājumiem (“Tev taisnība, šī ir sarežģīta situācija, mums būtu par to jārunā”), ilgstoša cepšanās (“Jā, es nespēju noticēt, ka viņi tā izrīkojās!”) vairos tikai negativitāti. Reizēs, kad tev patiesi vajag nolaist tvaiku, atrodi kādu citu ārpusē, ar ko aprunāties.