Skip to main content

Izglītības programmas “Līderis manī” aizsākumi un darbība Latvijā – Intervija ar Aiju Melli

 | 
Izglītības programmas “Līderis manī” aizsākumi un darbība Latvijā – Intervija ar Aiju Melli

Līderis manī® (Leader in Me) ir izglītības iestāžu pārmaiņu programma, kas izstrādāta sadarbībā ar izglītības speciālistiem. Tā iedvesmo bērnus un jauniešus apgūt prasmes, kas nepieciešamas panākumu gūšanai, un balstās uz personiskās un starppersonu efektivitātes principiem un praksēm. Programma pauž pārliecību, ka ikvienā bērnā un jaunietī slēpjas unikālas stiprās puses un spēja veidot savu nākotni, kļūstot par savas dzīves veidotāju.

Aizvadītajā gadā FranklinCovey komanda intervēja programmas “Līderis manī” aizsācēju Latvijā, bijušo Rīgas Juglas vidusskolas direktori Aiju Melli, lai uzzinātu vairāk par programmas pirmsākumiem un tās attīstības ceļu.

Kā aizsākās “Līderis manī” izglītības programma Latvijā?

Viss aizsākās 2010. gadā, kad Mārtiņš Martinsons piedāvāja šo programmu adaptēt Rīgas Juglas vidusskolā. Sākotnēji tas arī neko nemaksāja. Mārtiņš ir mans skolnieks, tad es arī bez šaubīšanās piekritu. Noteikums bija tāds, ka, lai šo programmu varētu piedāvāt bērniem, tad arī pašiem pieaugušajiem ir jāmācās. Mēs izveidojām pirmās divas pedagogu + darbinieku + atbalsta personāla grupas un FranklinCovey nāca strādāt ar mūsu skolotājiem.

Pats pirmais demo variants varbūt nebija pārāk veiksmīgs, plus šī programma ir diezgan amerikāniska. Taču tā ir unikāla ar to, ka tā vispirms liek strādāt katram pašam ar sevi un tikai tad, kad tu esi to izlaidis caur sevi un šos paradumus praktizē, vari sākt piedāvāt tos arī citiem.

Tad mēs domājām, kā veidot šo sistēmu, kā piedāvāt šo programmu. Bija skolotāji, kuri labprāt vēlējās programmu iziet gan paši, gan arī jau sākt strādāt ar bērniem. Mēs to ļāvām pēc tāda brīvprātības principa – mēs viņiem piedāvājām divas klases stundas nedēļā. Vienu klases stundu veltot tām lietām, kuras ir vajadzīgas un otru tieši “Līderis manī” programmai.

Pēc vairākiem gadiem mēs organizējām skolā tādu kā līderības dienu, kur mēs definējam skolas vērtības, kas ļoti sasaucas ar šo programmu. Uz šo līderības dienu mēs aicinājām gan pašvaldības darbiniekus, gan sadraudzības skolas, gan citu skolu pārstāvjus, un atsaucās ļoti, ļoti daudz cilvēku. Jau šajā līderības dienā mēs varējām dalīties ar to, kā šī programma maina motivāciju, personību, cilvēku, ļauj ieraudzīt, kā var strādāt ar sevi, ļauj ieraudzīt, ka katrs var, katrs ir unikāls un katrs var būt savas dzīves veidotājs.

Mēs novērojām, ka mūsu bērni kļūst motivētāki, patstāvīgāki un radošāki. Tad mēs varējām atļaut gan sev, gan arī bērniem kļūdīties, parādot, ka šīs kļūdas ir tāds kā atspēriens, lai sevi pilnveidotu. Šī programma ļauj daudz efektīvāk strādāt ar sevi, fokusēties uz to, kas mums ir svarīgs un sniedz tādu kā sistēmu.

Laikam ejot, skolotāji sāka dalīties pieredzē ar citiem. Izveidojām skolu tīklu un šobrīd jau šajā “Līderis manī” procesā ir vairāk kā 60 izglītības iestādes. Un ne tikai skolas, bet arī pirmsskolas un bērnudārzi. Tagad ir daudz vieglāk, jo mēs organizējam gan regulāras tiešsaistes tikšanās, gan visām skolām tiek sagatavoti mentori un arī skolēnu vecāki iesaistās šajā procesā.

Kāpēc bērniem un jauniešiem būtu svarīgi apgūt šo programmu?

Viņi iemācās organizēt paši savu dzīvi un strādāt ar sevi. Piemēram, apgūstot paradumus “Sāc ar rezultātu vīziju” vai “Sāc ar svarīgāko” viņi iemācās plānot, uzklausīt un domāt. Paradums “Domā par abpusēju ieguvumu” iemāca viņiem domāt nevis par to, kā sacensties, bet gan to kā visi var būt ieguvēji. Piemēram, agrāk 12. klases uz žetonvakaru gatavoja uzvedumus un sacentās savā starpā par to, kurai klasei būs labāks uzvedums. Bet tad pamazām viņi sāka to darīt kopā – veidot iestudētu teātri. Visas klases kopā saliedējās, pazuda šī sacensība un rezultāts bija daudz, daudz labāks. Mēs iedodam bērniem vienkāršus rīkus un instrumentus, kurus viņi var praktizēt visur.

Pirmajā paradumā “Esi proaktīvs” viens no principiem ir lietot proaktīvu valodu. Skolotājiem ir ļoti jāstrādā arī pašiem ar sevi – komunicēt nevis caur aizliegumu “Nemet papīrus uz grīdas,” bet gan teikt “Met, lūdzu, papīrus papīrgrozā.” Šādas lietas un principi ir tik universāli, ka tie jau attiecas uz visu tālāko dzīvi. Tas nav tikai par bērniem. Tas maina arī mūs.

Vai arī audzēkņu vecāki iesaistās šīs programmas īstenošanā? Kā viņi izjūt šīs programmas ietekmi mājās?

Tāpēc, ka šobrīd šajā programmā iesaistījušās ir arī diezgan daudzas pirmsskolas, vecākiem ļoti būtiski ir saprast, ko mēs bērniem mācām. Ir svarīgi šo programmu turpināt arī mājās un informēt vecākus par to.

Tad, kad es strādāju skolā, bija vecāki, kuri atnāca ļoti priecīgi, uzzinot, ka mēs šo programmu realizējam. Viņi bija izlasījuši grāmatu “Efektīvu cilvēku 7 paradumi” un arī ģimenē praktizēja šos paradumus. Mēs izveidojām skolā vairākas vecāku mācību grupas un viņi mācījās. Šobrīd katrai skolai ir brīva izvēle, kā strādāt ar vecākiem, bet viennozīmīgi, ka mēs nevaram šo grupu ignorēt. Vecākiem ir jāiesaistās šajā procesā, jo citādāk dzīve sastāv tikai no tā, kas notiek skolā. Ir jāiekļauj arī šī ģimenes daļa.

Kāda ir šīs programmas nākotne, mērķi?

Galvenās stratēģijas un uzdevumi būtu, pirmkārt, atvieglot darba procesu, jo ir arī ļoti dažādi skolotāji. Vieni gaida darba lapas, citi ir ļoti radoši un nepakļaujas nekādām lapām.

Ļoti svarīgi, lai šis “Līderis manī” kļūtu vizuāli ieraugāms katras skolas vidē, jo tad mēs lasām, skatāmies un daudz domājam. Tas citiem varbūt palīdz ieraudzīt arī savu identitāti, noķert piederības sajūtu skolai. Rīgas Juglas vidusskolā “Līderis manī” simbols ir septiņu paradumu koks. Šobrīd visas skolas Latvijā ir palikušas pie koka simbolikas, bet tie koki ir dažādi. Juglas vidusskolā tā ir ābele, bet citās skolās ir arī ozoli un priedes, jo koka metafora ļoti precīzi atbilst šo paradumu darbībai. Šis koks skolas vestibilos tagad kalpo kā tāda goda vieta – bērni paši veido koka lapiņas, kas ļauj katram sevi ieraudzīt šajā skolas kokā.

Mums pagaidām Latvijā nav neviena bākas skola (starptautiski atpazīstama “Līderis manī” skola). Tur ir noteikti kritēriji, kas ir jāizpilda. Janvārī mums būs mācības visu skolu ieviešanas komandām, kur mēs dalīsimies pieredzē un kur runāsim par to, kas jāveic, lai mēs iegūtu šo bākas skolas statusu.

 

Visas FranklinCovey komandas vārdā sakām lielu paldies Aijai par veltīto laiku mūsu sarunai un vēlam veiksmi šīs programmas turpmākajā attīstībā!