Kā radīt un uzlabot produktus efektīvāk?
Šodien atcerējos par sarunu filmā Sātans Pradas brunčos, kur Naidžels teica: “Tu domā, ka šis ir tikai [modes] žurnāls? Šis nav tikai žurnāls. Šis ir gaišs cerību stars, nu nezinu, teiksim, jaunam puikam, kas aug Rodas salā ar sešiem brāļiem. Izliekas, ka iet uz futbola treniņiem, kamēr patiesībā apmeklē šūšanas kursus. Un pa nakti zem segas ar lukturi lasa Runway.” Un tas mani atkal mudināja aizdomāties par dizaina domāšanu. Par to, ka aiz priekšmetiem un produktiem, un pakalpojumiem slēpjas daudz vairāk jēgas kā mums var šķist.
Darāmā darba metode
Bieži vien produktu izstrādātāji produktu, pakalpojumu un procesu izstrādi uzsāk, definējot tirgus segmentus. Auditorijas vecumu, ienākumus, izglītību, dzimumu un virkni citu raksturlielumu.
“Fakts, ka Tev ir 18 līdz 35 gadi, un augstākā izglītība nav iemesls, kāpēc Tu iegādājies kādu produktu.” / Kleitons Kristensens.
“Tas var korelēt ar Tavu lēmumu, bet tas to neizraisa. Mēs radījām Darāmā darba ideju, jo mēs vēlējāmies izprast, kas liek mums iegādāties kādu produktu, nevis kādi raksturlielumi korelē ar šo lēmumu. Mēs sapratām, ka cēlonis ikvienam pirkumam ir: “Re, man nepieciešams paveikt šo darbu.” Un izrādās, ka šī pieeja darbojas patiesi efektīvi un ļauj uzņēmumam radīt produktus un pakalpojumus, ko cilvēki vēlas iegādāties.”
Darāmais darbs ir process, kam cauri iziet klients, kuram nepieciešams mainīt esošo situāciju uz labāku, bet nevar to izdarīt, jo to kavē kādas grūtības. Darāmais darbs palīdz organizācijām un indivīdiem radīt inovācijas, uzlabot produktus un procesus. Darāmā darba metode savā būtībā apraksta, kā patērētājs izvēlas iegādāties un savā dzīvē izmantot kādu risinājumu. Teorija apgalvo, ka tirgus aug, attīstās un atjaunojas, kad klientiem ir kāds Darāmais darbs, un viņi iegādājas kādu produktu vai pakalpojumu, lai šo Darbu paveiktu.
Kas ir un kas nav Darāmais darbs?
Kopš FranklinCovey birojā sākām strādāt ar Dizaina domāšanas tēmu, izlasījām grāmatu Competing Against Luck un sagatavojām to mūsu Grāmatu kluba prezentācijai (to var noskatīties šeit), mums mīļš ir šis citāts:
Cilvēki nevēlas iegādāties urbi, viņi vēlas caurumu sienā.
Tas uzskatāmi ilustrē Darāmā darba loģiku. Tas parāda citu redzējumu. Cilvēkam nevajag priekšmetu vai pakalpojumu, viņam vajag rezultātu.
Un tad, kad tas pirmais “Re, kā!” mirklis ir prātā apmuļļāts, atnāk atskārsme, ka cilvēkam visdrīzāk nav vajadzīgs arī caurums sienā, visticamāk, viņa darāmais darbs ir, piemēram, piekārt gleznu. Tas ir progress, ko viņš vēlas paveikt, lai konkrētajos apstākļos iegūtu vēlamo rezultātu. Un piekārt gleznu var dažādi: urbjot caurumu, izgriežot caurumu ar lāzeri vai nolīgstot firmu, kas piekar gleznas.
Es ikdienā lietoju mūzikas straumēšanas vietni Spotify. Ja man jautā, kāpēc es lietoju Spotify, mana pirmā atbilde ir diezgan virspusēja. Es vēlos klausīties mūziku, un tā ir taisnība. Bet, ja Spotify manu iemeslu pētītu padziļināti, viņi uzzinātu daudz vairāk. Mans patiesais mērķis ir pieejami un organizēti glabāt sev mīļu mūziku un spēt radīt vajadzīgo muzikālo noskaņojumu pat tad, ja man tam nav savas gatavas playlistes.
Brīdis, kurā organizācija izprot klienta Darāmo darbu, sniedz viņiem milzīgu ietekmi. Tās var kustināt sviras un uzlabot produktus tā, lai cilvēki burtiski vēlētos to padarīt par daļu no savas dzīves.
