Izveido sarakstu ar problēmām un izsvītro tās, kuras nevari kontrolēt

Ja esi kā lielākā daļa cilvēku, tu tērē daudz par daudz laika un enerģijas uztraucoties par lietām, kuras nevari kontrolēt. Taču ir lietas, kuras var kontrolēt: piemēram, kā tu domā par stresu savā dzīvē. Tu vari pārtraukt neproduktivitāti, kura sevī ievelk teju ikvienu: nosaki, kuras problēmas tu nevari kontrolēt un apzināti izvēlies tās ignorēt (vai vismaz samazināt to nozīmi). Hārvardā izglītību ieguvušais pētnieks Šons Ekors (Shawn Achor) grāmatā “Laimes priekšrocība” (“The Happiness Advantage”) to sauc par Salu Eksperimentu (Iceland Experiment). Sadali savas problēmas divos mazākos sarakstos (salās): lietās, ko vari un ko nevari ietekmēt. Viņš apgalvo, ka tas ir lielisks veids, kā palūkoties uz situāciju citādi. Maini savu domāšanu un sāc koncentrēties uz tām lietām, kas tevi uztrauc, bet attiecībā uz kurām vari kaut ko darīt. 

Kā to darīt:

1. Izveido sarakstu ar problēmām, iekļaujot visu, kas nospiež.

Pieraksti visu. Sākot ar nesen piedzīvot strīdu ar savu partneri par to, kuram bija jāizņem tīrie trauki no trauku mašīnas, beidzot ar gaidāmo prezentāciju. Necenzē sevi un nedomā par skaistu formulējumu. Vienkārši raksti.

2. Sadali problēmas divos sarakstos:

• Lietas, ko vari kontrolēt
• Lietas, ko nevari kontrolēt

Sākotnēji var likties, ka dažas lietas nevari kontrolēt, taču patiesībā tā var nebūt. Piemēram, tu nevari mainīt darbinieka attieksmi pret uzdevumu, taču tu vari sniegt savu atgriezenisko saiti un piedāvāt palīdzību, lai sekmētu šī darbinieka rezultātus. Šādas problēmas ievieto tajā sarakstā, kur atrodas tavā kontrolē esošās lietas. 

3. Ignorē (vai nepievērs uzmanību) tām problēmām, kuras nevari kontrolēt.

Protams, vieglāk ir pateikt nekā izdarīt! Un visam ir savas robežas. Ja stress par nekontrolējamām lietām izraisa galvassāpes un tu sāc just, ka zaudē dzīvotprieku, iespējams, būtu vērtīgi aprunāties ar ārstu vai psihoterapeitu.

4. Apskati sarakstu ar lietām, kuras spēj mainīt, un izvēlies svarīgāko.

Tev nav jāatrisina visas problēmas uzreiz. Sāc ar vienu lietu (piemēram, ieplāno individuālo tikšanos ar kolēģi, uzraksti partnerim atvainošanās vēstuli par strīdu, ko uzsāki, aizved kaķi pie vetārsta). Atver kalendāru un ieplāno laiku, kad to izdarīsi.

5. Atalgo sevi.

Atrodi brīdi, lai nosvinētu sasniegtos rezultātus un savu proaktīvo atbildi uz stresa situāciju. Apēd ko tādu, kas Tev ļoti garšo, vai aizej pastaigā uz savu mīļāko parku. Cilvēki sāk dzīvot efektīvu dzīvi tad, kad viņi uzņemas atbildību par savu dzīvi. Kad viņi savu uzmanību velta lietām, kuras viņi var ietekmēt, vairojas arī viņu ietekme. Viņi paveic vairāk.