Kā sacensties ar veiksmi
Ir tāds teiciens – kas nespēlē, tas nevinnē. Ja loterijā laimēti desmit tūkstoši, laimīgais ieguvējs saka, ka veiksme uzsmaidīja, lai gan sūri grūti pie tā strādājis, katru nedēļu pērkot loterijas biļeti pēdējo desmit gadu garumā, turklāt skatījies arī Piena Ceļa zvaigznēs vai savas rīta kafijas biezumos. Sacensības ar veiksmi prasījušas 10 gadus un katru nedēļu iztērētu piecīti. Nav grūti parēķināt, ka šādi “ieguldīti” ne tikai tie 10 gadi un vakari pie TV, gaidot rezultātus, bet vismaz 2600 eur skaidrā naudā. Tātad sausais atlikums – 7400 eur, no kura vēl jāatņem kažoks sievai un dāvanas bērniem, atzīmēšana ar draugiem vai radiem, un kaudzīte loterijas biļešu nākamajiem 10 gadiem. Ak jā, jāatņem arī nodokļi no visas laimesta summas. Tādēļ dzīvokļa remontam šoreiz diemžēl neatliks. Gan jau nākamreiz.
Veiksmes statistika
Saskaņā ar valsts loteriju organizētāja Latloto statistiku vismaz 30% Latvijas iedzīvotāju šādi uztver savas veiksmes potenciālu. Valsts aizgādībā esošo loteriju gadījumā varbūtība laimēt ir 1:2000000. Viens pret diviem miljoniem! Tā ir bezcerīgi iztērēta nauda.
Un tagad kaut uz brīdi iedomāsimies, kas notiktu, ja šie paši 30% šos pašus 2600 eur ieguldītu savā izaugsmē, kas būtu pasākums ar krietni lielāku “veiksmes” potenciālu. Ar šīm zināšanām būtu iespējams nopelnīt vismaz tos pašus 7400 eur – nevis 10 gados, bet jau tuvākā gada laikā. Kādi mēs būtu? Kādā valstī dzīvotu?
“Veiksme” inovācijās
Daudzās organizācijās inovāciju radīšana un pozitīvu pārmaiņu ieviešana līdzinās zīlēšanai Piena Ceļa zvaigznēs vai rīta kafijas biezumos. Varbūt palaimēsies, varbūt nē. Tikpat labi varētu zīlēt, vai uz ielas sastapsiet dinozauru. Un te nu jāatzīst, ka inovācijas uz ielas nesatiksiet, lai gan tās atšķirībā no dinozauriem nav izmirušas. Tās rodas cilvēkiem ar atvērtu domāšanu un efektīviem paradumiem. Kas tad ir šie paradumi? Pavisam vienkārši – tie ir tie, kas veido organizācijas kultūru, kuras pamatā ir orientēšanās uz klientu. Citiem vārdiem sakot, spēja izprast klienta vajadzības un uzvedību ir inovāciju pamatā. Ar šīm spējām nepiedzimst, tās cilvēkā jārada, un to var izdarīt ar ne vairāk kā 2600 eur ieguldījumu izaugsmē.
Veiksmīgs ieguldījums
Galvenais, kas jāņem vērā – pastāv milzīga atšķirība starp ieguldījumu kādā atsevišķā prasmē(s) un ieguldījumu domāšanas maiņā. Viena atsevišķa prasme uzlabo cilvēka individuālo spēju tikt galā ar kādu tehnisku uzdevumu, vai tā būtu prezentāciju vadīšana vai atgriezeniskās saites sniegšana darbiniekam. Kādas atsevišķas prasmes apgūšana neaprīko cilvēku ar emocionālo intelektu, kas ir pamatu pamats spējai pārvaldīt cilvēciskās attiecības un demonstrēt galveno attiecību radītāju un uzturētāju – nesavtīgu nolūku. To spēj paveikt tikai tādas kompleksas programmas, kuru mērķis ir ne tikai paraduma, bet domāšanas maiņa. 2600 eur vērts ieguldījums domāšanas maiņā dos šo 7400 eur rezultātu. Jebkura atsevišķa prasme šādus centienus pēc inovācijām padarīs nevērtīgus.
Realitāte rāda, ka organizāciju vadītāji bieži vien viļas savos centienos dot darbiniekiem iespējas paaugstināt kvalifikāciju, jo
neviena jauna prasme bez attiecīgas domāšanas un attieksmes maiņas nesasniedz iecerēto.
Ne katram piemīt spējas pareizi novērtēt starta punktu, salikt kilometru stabus un nospraust galamērķi. Tādā gadījumā īsti vietā ir saturīga saruna ar biznesa kouču jeb personīgās izaugsmes treneri, kurš palīdzēs sakārtot domas un uzsākt ceļu uz pārmaiņām, kas tik ļoti vajadzīgas Latvijas sabiedrībai tieši šobrīd.
