Vai vīruss mūs padarīja stiprākus?
Jaunā situācija
Marts atnāca kā šoks. Viss it kā apstājās un nebija skaidrs, kas notiks tālāk. Lielākā daļa tajā brīdī domāja, ka tas būs uz pāris nedēļām, maksimums pāris mēnešiem. Klienti pārcēla visas apmācības uz maiju, jūniju ar domu, ka vīruss ātri pāries un ātri atgriezīsimies vecajās sliedēs. Neziņa, nebijusī situācija radīja spriedzi un satraukumu. Tad mēs vēl nezinājām, ka pa vecam vairs nebūs nekad. Marts un aprīlis bija mēneši, kad gandrīz nekas nenotika. Daudzi tirgū sāka izmēģināt vebinārus un citas attālinātās sadarbības metodes. Tika piedāvātas interesantas lietas par brīvu un ļoti daudzi nodomāja, ka šis būs brīdis, kuru veltīšu savai attīstībai un izaugsmei, ka man būs daudz brīva laika un iespēju.
Kā rāda šodienas realitāte, tad tikai retais patiešām izmantoja šo mirkli šādā veidā.
Ļoti daudziem darba apjoms palielinājās. Citiem robežas starp mājām un darbu izplūda gandrīz pilnībā. Un, protams, daudzu ģimeņu izaicinājums, savienot darbu, bērnu attālinātās mācības vai vienkārši bērnu būšanu mājās.
Pārmaiņas mūsu komandā
Arī mūsu komandai tas nozīmēja pārslēgties uz attālinātā darba vidi un pilnībā nomainīt ierasto klātienes komunikāciju ar klientiem pret zvaniem un e-pastiem. Sākumā bija grūti piemeklēt labāko ritmu kā sastrādāties, un man noteikti bija neierasti, ka viss notiek tikai caur ekrānu. Nenoliegšu, es joprojām dotu priekšroku klātienes tikšanās reizēm un sadarbībai, jo tomēr klātienes efektā ir cits smeķis, kuru vārdos nemaz nav tik viegli aprakstīt. Es domāju, ka mēs atradām piemērotāko veidu diezgan ātri, un tā kā jau iepriekš katrs bijām patstāvīgi un spējām paši sevi vadīt, tas neradīja lielas galvassāpes. Tas, ka varam sadarboties veiksmīgi arī attālināti, šajā periodā manā galvā bija viena no visām paradigmu maiņām, kas ir nostiprinājusies šo mēnešu laikā.
Taču galvassāpes un lielākā paradigmu maiņa bija citā lauciņā. Kā lai mēs tagad strādājam ar klientiem virtuāli, bet tikpat produktīvi, kā bijām pieraduši klātienē? Un kā pārliecināt klientus, ka arī attālināti var veidot produktīvu darbu un apmācības? Pašiem trūka zināšanu un pārliecības, savukārt, klientiem ticības, ka attālināti var veiksmīgi sadarboties.
Pārņemt citu pieredzi
Šeit ļoti palīdzēja FranklinCovey tīkla pieredze, jo ASV bija treneri, kuri jau ilgstoši strādāja tikai virtuāli un bija izkopuši šo darbu līdz izcilībai. Viņu paradigmas bija, ka virtuāls jeb attālināts treniņš var būt tikpat izcils un interaktīvs, kā darbs ar grupu klātienē. Man pašam bija šaubas par to, taču tās bija jāpārvar. Pirmajā reizē, kad tikāmies ar kolēģi no ASV, lai viņš sniegtu padomus, kā strādāt virtuāli, nesapratām, kāpēc viņš visu laiku skatās dažādos virzienos, nevis kamerā. Kad adresējām šo jautājumu viņam, viņš parādīja savu darba galdu. Pirmā reakcija WOW! Tas bija kā kosmosa kuģī. Centrā milzīgs televizora ekrāns un vēl 3 dažādas iekārtas, kuras viņš veikli un pārliecinoši operēja. Vēlāk uz savas ādas pārliecinājāmies, lai strādātu efektīvi virtuālajā vidē ar grupu, ir vajadzīgi vismaz 2 ekrāni, kuri papildina viens otru.
Jaunā ikdiena
Iesākot virtuālo treniņu pilotprojektu, sākām ar demo treniņiem, kas ir ieskats dažādu FranklinCovey treniņu risinājumos un procesos. Sākums un atsauksmes bija pozitīvas, kas iedrošināja turpināt. Arī pirmās vadītāju apmācības pierādīja, ka virtuāli var paveikt ļoti daudz, un dalībnieki tiek iesaistīti gan individuāli, gan arī darbojoties virtuālās grupās. Faktiski iespēja sadalīt apmācību grupu mazākās grupās ir atslēga virtuālās apmācības dinamiskumam, interaktivitātei un sadarbībai. Pietiekami bieži mainot grupas dinamiku, mēs pārliecinājāmies uz savas ādas, ka nodrošināt vadītāju apmācības attālināti jeb virtuāli ir iespējams, un arī rezultāts ir pozitīvs.
Šobrīd, atskatoties pagātnē, var droši runāt par ieguvumiem virtuālām biznesa apmācībām. Pirmkārt, viennozīmīgi laika ietaupījums, nevienam nekur nav jābrauc. To it īpaši izbaudīju sadarbībā ar Kazahstānu vai Maskavu. Otrkārt, daudz vieglāk ir veidot nelielus moduļus, jo tā kā nav jātērē laiks ceļā, tad var vienas dienas laikā ieplānot vairāk. Treškārt, iespējami grupu darbi, diskusijas, tāfeles, jebkas, kas būtu arī uz vietas klasē. Vienīgais izņēmums – nav neformālo sarunu pie kafijas krūzes un iespējas sajust citam cita enerģiju klātienē.
Jā, starp citu, par kafijas pauzēm – varbūt arī tās var ieviest virtuāli?
Raksta autors: Mārtiņš Martinsons, FranklinCovey izveidotājs un vadītājs Latvijā
Lai regulāri lasītu rakstus par tēmu prasmju attīstība un efektivitātes uzlabošanai, piesakies jaunumu saņemšanai un iesaki šo blogu saviem kolēģiem un draugiem.
